Dzīves notikumi nav pārstāstīti hronoloģiskā secībā. Stāsta par bērnības un jaunības gadiem pirms kara – bērna nodarbes, darbs tēva saimniecībā, svētku svinēšana. Atsevišķas epizodes par ebreju šaušanu II pasaules kara laikā. Kā vācieši iepazīstinājuši vietējos ar pašdarināto samogonku. Par darba gaitām Kārsavas pastā un celtniecībā. Epizodes par 1949. gada 25. marta izvešanu Kārsavā. Padomju laiku kopumā vērtē pozitīvi. Ar nākamo vīru – Sarkanās armijas karavīru, iepazinusies vēstulēs. Viņš rakstījis pirmajai meitenei, kas gadās, uz ko viņa, tolaik pasta darbiniece, joka pēc atbildējusi.
Satura pārstāsts:
Vispārīgas ziņas par II pasaules kara laiku. Malnavas tehnikumā un arī Kārsavā atradušies krievu karagūstekņi. 1944. gadā sāk strādāt par pastnieci, vēlāk telefonisti Kārsavas pastā. Izvešanas naktī 1949. gada 25. martā pastā dežūrējuši kareivji, kas kontrolējuši pasta darbiniekus. Kārsavas Naudas kalnā kara laikā šauti ebreji; četri izglābušies. Padomju laikā tika veidotas fabrikas; darbs meklēja cilvēkus, nevis cilvēks darbu. 1952. gadā nodibina ģimeni, vēlāk strādā celtniecībā. Gan Ulmaņa laikos, gan padomju laikos skolās bijusi disciplīna, bērniem ticis iemācīts strādāt. Uzskata, ka tautai bija labi padomju laikā. Pati gājusi skolā 9 gadus; vairāk nebija iespējams, jo ģimenei nebija līdzekļu. Par notikumiem bērnībā: kā dabūjusi pērienu no tēva, rotaļas ar kaimiņu bērniem, pātaru skaitīšana. Vecāki bija sīkzemnieki. Pati no 8 gadu vecuma iet ganos, lai nopelnītu naudu skolas formai. Par dzimto sādžu Rogiem, ģimeni. 40 gadu vecumā saslimusi ar paralīzi, par ārstēšanos. Autores aizraušanās bijis koris, pašdarbības teātris, rokdarbi un puķu audzēšana. Rokdarbus iemācījās skolas laikā. Par kāzu svinēšanu Latgalē. Kara laikā vācieši ierādīja vietējiem, kas ir samagonka. Par Jāņu svinēšanu pirms kara. Meita precējusies ar krievu tautības cilvēku, dzīvo Pēterburgā. Padomju laikā bija kartiņu sistēma – ja nebija pieraksts pilsētā, tad kartiņas nedeva. Bija modē, ka armijas puiši rakstīja vēstules pirmajai meitenei, kas gadās. Pasta darbinieces joka pēc atbildējušas, tā autore sākusi sarakstīties ar nākamo vīru, kurš bijis novadnieks. Par tagadējo dzīvi. Nepatīk aprunāt cilvēkus, neieredz alkoholu, nav skaudīga. Jaunībā tēva mājās iemācījusies visus vīriešu darbus. Gadījumi no pasta darba. Padomju laikā visi svētki tika svinēti, cilvēki gan laulājās, gan bērnus kristīja, gan baznīcā gāja. Reliģijā neesot jutusies pārāk apspiesta. Ziemassvētku svinēšana, čigānos iešana, svētku ēdieni. Par puķu audzēšanu un pārdošanu Latvijas otrās neatkarības laikā. Zīmīgi sapņi. Kara laikā 3 reizes paglābusies no nāves. 1949. gada 25. marta izvešana Kārsavā.
