NMV:  3241

Kolekcija:  Ziemeļlatgale 2008
Intervijas gads:  2008
Vecums intervijas laikā:  78

Dzimšanas gads:  1930
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latvietis
Ticība:  katolis
Izglītība:  augstākā
Nodarbošanās:  pedagogs

Tēmas:  lauku sadzīve, represijas, tradīcijas, Otrais pasaules karš, kolhozs, ticība, pēckara gadi, bērnība, pagasta vēsture
Atslēgas vārdi:  bēres, Agates maize, padomju laiks, ebreji, ieražu svētki, nodevas, lini, izsūtīšana 1949. gadā, pārmaiņas pēc 1991. gada

Kopsavilkums:

Bērnība tēva saimniecībā, plašāki stāstījumi par linu un vilnas apstrādi. Atmiņas no II pasaules kara: sniegta palīdzība baltkrieviem, kuru mājas nodedzinājuši vācieši; brālēni karojuši viens pret otru – viens iesaukts latviešu leģionā, otrs Sarkanajā armijā. Pēckara laiks un kolhozu dibināšana. Katoļu tradīcijas un ieražu svētku svinēšana. Malnavas nosaukuma izcelšanās un pagasta vēsture. Leģenda par Hitlera ierašanos Malnavā.


Satura pārstāsts:

1
Izglītība un darba gaitas. No 1981. gada strādājis kā speciālists personīgo palīgsaimniecību jautājumos. Bērnība tēva saimniecībā. Jau 8 gadu vecumā palīdzējis tēvam pļaut sienu. Sīkāk par siena pļaušanu. Stāsta, kā izvairījās no siena pūšanas. Plašs apraksts par linu apstrādi. Tā kā ģimene nevarēja atļauties pirkt gatavu apģērbu, tad paši auda un vērpa. Linsēklu eļļa bija galvenā gavēņa laika ēdienu sastāvdaļa. Lini tika izmantoti gan pārtikā, gan apģērbā. Aitu cirpšana, vilnas apstrāde, dziju krāsošana. Zirgu kopšana, mājlopu vārdi. Jaunībā tika rīkotas večerinkas. Kara laikā večerinkās, kā arī pirmskara ballēs puiši bieži izrēķinājās savā starpā. Kara laikā vācieši izdedzinājuši Baltkrievijas pierobežas teritoriju, lai vietējie nesniegtu atbalstu partizāniem. Padzītie baltkrievi dzīvoja arī Latvijas teritorijā – ar kulītēm plecos staigāja apkārt un lūdza pārtiku. Pēckara laiks. Apkārt braukāja partijas instruktori, kuri mācīja zemniekus pareizi saimniekot. Par kolhozu organizēšanos. Tiem zemniekiem, kas nestājās kolhozā, tika uzliktas lielākas nodevas. 1949. gada 25. marta izvešana. Vispārīgas ziņas par II pasaules kara sākumu. Autors toreiz bija zēna gados, tāpēc nevienā armijā netika iesaukts. Viens brālēns „obligāti brīvprātīgi” tika iesaukts leģionā, otrs Sarkanajā armijā. Par brālēnu kara gaitām. Kārsavas ebreji, čigāni. Pēckara gadi. Dažiem zemniekiem nolaidās rokas („Kam tu sēj rudzus – nākamgad būs kolhozs!”). Pārmaiņas pēc 90. gada – tie kolhozi, kur bija spējīgi vadītāji, pārkārtojās, citus izlaupīja. Sapņi. Divi gadījumi, kad autors jutis, ka sargeņģelis blakus stāvējis un izglābis dzīvību. Uzskata, ka, ja sabiedrība pildītu Dieva baušļus, visā valstī būtu citādāka dzīve. Ticība, katoļu tradīcijas, Agates maize. Ziemassvētku tradīcijas.
2
Jāņu tradīcijas. Nostāsti par zīlēšanu. Kāzas Latgalē. Tā kā abi ar sievu strādājuši pedagoģijā, uz baznīcu oficiāli nedrīkstēja iet. Ar sievu nodzīvoti 50 gadi laulībā. Bēru tradīcijas. Nostāsts par mirušo, kurš rādījies palicējiem sapņos. Par Malnavas nosaukuma izcelšanos un pagasta vēsturi. Leģenda par Hitlera ierašanos Malnavā.