NMV:  3219

Kolekcija:  Ziemeļlatgale 2008
Intervijas gads:  2008
Vecums intervijas laikā:  79

Dzimšanas gads:  1928
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latvietis
Ticība:  katolis
Izglītība:  vidējā speciālā
Nodarbošanās:  mehāniķis

Tēmas:  lauku sadzīve, tradīcijas, Otrais pasaules karš, ticējumi
Atslēgas vārdi:  sapņi, slēpšanās mājās, kāzas, ieražu svētki, čigānos iešana, zīlēšana

Kopsavilkums:

Īss dzīves pārstāsts, ieskats dažādās svētku tradīcijās un ticējumos. Pieredze ar sapņu piepildīšanos un zīlēšanu. Atsevišķas atmiņas par kara laiku, kad tēva mājās 2 gadus slēpies radinieks, ko mājinieki pat nav pamanījuši. Īsi par kolhozu dibināšanu – bija jāiet, citādi uzlika nesamaksājamas nodevas.


Satura pārstāsts:

Tēva saimniecība un ģimene. Jau no 5 gadu vecuma bija jāiet ganos un jāpalīdz tēvam apstrādāt zemi. Kolhozu dibināšana – gribi, negribi, bet jāiet. Ja neiesi, tad uzliks lielas nodevas. Mājlopu vārdi, svētku svinēšana. Kāzas tika svinētas visu nedēļu. Ar sievu iepazinies ballē. Pats bieži gājis uz ballēm. Latgalietes esot sevišķi skaistas. Čigānos iešana Ziemassvētku laikā. Par čigānietēm, kas zīlē nākotni. Pašam viss piepildījies, ko izzīlēja. Sapņi mēdz piepildīties. Par sapņu nozīmi – ja redz sievieti sapnī, tad būs nelaime. Ticējumi – kartupeļi jāstāda vecā mēnesī, mati jāgriež jaunā. Ar Dievu jokot nedrīkst. Lieldienas, alus brūvēšana. Jāņi, bēres, kāzu tradīcijas – mičošana, apdziedāšana. II pasaules karā abi brāļi bija armijā, autors palika mājās kā apgādnieks. Vāciešus vērtē kā pieklājīgus un izpalīdzīgus. Kara laikā tēva mājās 2 gadus slēpies kāds radinieks, paši mājinieki to nemaz nav manījuši. Par tagadni. Rāda un komentē fotogrāfijas.