Grūtais darbs, tēvs iekopj jaunsaimniecību. Grūtības ar aizdevuma atdošanu bankai. Līdz precībām strādā pie dažādiem saimniekiem, kara laikā veic arī visus vīriešu darbus. Pēckara grūtības; naudas reforma 1947. gadā un kolhozu izveidošana. Dzīve vecumdienās, bērni un mazbērni. Zīmīgi sapņi. Par rokdarbiem. Stāsta par ārlaulības bērniem Latvijas brīvvalsts laikā. Ganu gaitas, skola, jaunības izpriecas kopā ar citiem sādžas jauniešiem. Katoļticības un citu konfesiju salīdzinājums, baznīcas svētki. Kāzu tradīcijas.

1
Bijusi ļoti grūta dzīve. No 6 gadu vecuma sāka strādāt; kad bija 13 gadi, strādāja kā liels cilvēks pie svešiem saimniekiem. Liela ģimene, vidējiem bērniem smagāka dzīve. Kad dalītas jaunsaimniecības, tēvam nav paveicies ar zemes lozēšanu – dabūjis mitru un krūmainu zemi. Lai zemi iekoptu, tēvs rīkoja celmu laušanas un aršanas talkas. Pa naktīm tēvs laboja apavus un apstrādāja koku, lai piepelnītu naudu sēklai. Pamazām saimniecība gāja uz augšu. Līdz 1949. gadam, kad visus „iedzina” kolhozā, bija iekopti 7 hektāri aramzemes. Tēvs bija paņēmis aizdevumu bankā. Atdeva tikai vācu okupācijas laikā, kad izdevīgs naudas maiņas kurss – 1 marka skaitījās 1000 latu. Kad aizdevums bija atdots, tēvs bērniem piekodināja, lai nekad neņem aizdevumus, jo tad mūžīgi būs nabags.
Strādājusi pie vairākiem saimniekiem. Kara laikā, kad saimnieks aizbrauca vāciešiem līdzi, veikusi visus vīriešu darbus. Kara laikā vairums puišu gāja bojā. Pie nākamā vīra nav gribējusi iet, bet radi pierunājuši. 1947. gadā apprecējās, sāka dzīvi no nekā. Vīra ģimenei bija liela zemes platība, par ko jāmaksā lielas nodevas, tāpēc atdalīja zemes gabalu, ko nodeva jaunajai ģimenei. Pēc kara nopirkt neko nevarēja. Lieli zaudējumi kad 1947. gadā mainījās nauda. Par darbu kolhozā, ļoti maz maksāja. Strādāja kolhozā par cūkkopi. Darbā iegūti daudz apbalvojumi, alga bija laba, bet pensija tagad maza. Par dēliem un mazbērniem – visi palikuši bez darba. Zīmīgi sapņi. Pirmā mīlestība, kas miris, sapnī pateicis, ka viņas vēstules ir tā paslēptas, ka neviens neatradīs. Otrreiz pateicis datumu, kad viņa apprecēsies – tā arī noticis. Vīra apglabāšana.
Bijusi liela rokdarbniece, rāda un stāsta par adījumiem un austajām segām. Aušanas tehnika. Agrākos laikos meitām vajadzēja lielu pūru. Nodzied dziesmu par pūra pielocīšanu. Ulmaņa laikos, ja gadījās ārlaulības bērns, tēvam bija jāmaksā liela uzturnauda; ja nevarēja samaksāt, lika Valmieras cietumā, kur bija jākuļ lini. Ganu gaitas bērnībā. Skola. Piedalījusies Dziesmu svētkos. Par krustmāti. Uzskata, ka no sava likteņa neizbēgt. Stāsta par gadījumu 1937. gadā, kad slimnīcā tika samainīti divi jaundzimušie.
Bērnība, jaunība - nabadzīga, bet jautra. Vakaros jaunieši gāja uz večerinkām, dancoja un gāja rotaļās. Kara laiks visu izpostīja, puiši tika aizsaukti karā, rakstīja uz mājām vēstules, kur stāstīja par fronti.
2
Sādžas jaunieši visi kopā uz ballēm gāja. Vienreiz sarunājuši iet ar basām kājām, lai būtu visi kā viens, jo citiem nebija ko kājās vilkt. Neviena meitene nav apprecējusi savas sādžas puisi.
Stāsta par ceļojumu uz Aglonu. Pielūgusi Jaunavu Mariju, drīz pēc tam ieguvusi dzīvokli. Uzskata, ka Dievs visur palīdz. Par katoļticību salīdzinājumā ar luterānismu un pareizticību. Katoļticība un pareizticība esot apmēram vienāda. Katoļticība visstiprākā, jo mises visās valstīs vienādas – latīņu valodā. Aizsargvārdi Trīs ķēniņu dienā. Jāņi un citi svētki padomju laikā. Ja bija augstākā amatā, uz baznīcu nevarēja iet, ja negribēja, lai atlaiž no darba. Baznīcas svētku dienas. Stāsta, kā noteikt, kurā datumā būs Lieldienas. Gavēnis.
Pēckara dzīve bija grūta, bet kolhozu sākumā vēl grūtāk, jo atņēma lopus un tehniku. Divas laupīšanas – pirmā, kad naudu mainīja, otrā, kad sadzina kolhozā. Par kāzu tradīcijām Latgalē – apdziedāšana, nodzied vienu apdziedāšanās dziesmu. Agrākos laikos daudzas meitenes izdarīja pašnāvību aiz kauna, ja piedzima ārlaulības bērns. Vēlreiz par cietumu Valmierā. Linu audzēšana. Nodevas pēckara laikā. Bija labs kolhoza priekšnieks, kurš sargāja savējos no izvešanas 1949. gadā.