NMV:  3237

Kolekcija:  Ziemeļlatgale 2008
Intervijas gads:  2008
Vecums intervijas laikā:  77

Dzimšanas gads:  1931
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  katoliete
Izglītība:  vidējā speciālā
Nodarbošanās:  zootehniķe

Tēmas:  lauku sadzīve, mūzika, tradīcijas, kolhozs, folklora, ticējumi
Atslēgas vārdi:  dzemdības, padomju laiks, svētki un tradīcijas, ģimenes locekļi, nostāsti, izsūtīšana 1949. gadā

Kopsavilkums:

Lielāko intervijas daļu autore dzied dažādas dziesmas. Pēc tam atmiņas par izvešanu 1949. gadā Nautrēnos, par svētku paražām, ticējumiem un Jumi. Nostāsti par nogrimušo baznīcu. Vectēvs bijis liels pasaku stāstītājs, kura pasakas nākuši klausīties visi sādžas jaunieši. Par vakarēšanu tēva mājās, darbu ar kolhoza lopiem. Intervija augšzemnieku dialektā.


Satura pārstāsts:

1
Rāda savu jaunības laiku dziesmu kladi. Dzimusi Rogovkā, pēc Lūžnavas tehnikuma beigšanas nosūtīta darbā uz kolhozu Balvu rajonā. Kad darba vietu vajadzēja atdod kolhoza priekšsēdētaja dēlam, tika nosūtīta uz panīkušu kolhozu Obeļovā. Izaudzinājusi 3 bērnus.
Dzied dziesmas, ko no mātes iemācījusies jaunībā. Māte bijusi liela dziedātāja. Padomju laikā baznīcā nedrīkstēja laulāties, to izdarīja slepus. Pēc kāzām paturēja savu uzvārdu.
Dzied latgaliešu dziesmas. Stāsta par šīgada Līgo svētkiem pie brāļa, kur visu nakti dziedājuši Līgo dziesmas. Nostāsti par Zvanu kalnā nogrimušo baznīcu un lāčiem apkārtnes mežos. Atceras 1949. gada izvešanu no Nautrēniem. Ejot uz skolu, redzējusi smagās mašīnas ar izvestajiem cilvēkiem. Tēva mājās kara laikā dezertējušie karavīri atstājuši savus ieročus, bērni izpļāpājušies. Nodzied vēl dažas dziesmas. Padomju laikos nedrīkstēja visas dziesmas dziedāt, bet laukos varēja darīt, ko grib, tikai ne publiskos pasākumos. Par raganām un bērnu biedēšanu. Skaidro par rusolkām. Atceras svētkus bērnībā. Lieldienās baznīcā tika svētītas ogles, ar ko aizdedzināja mājas pavardu. Ticējumi par Jāņu vainagu un istabas slaucīšanu. Nautrēnos un Obeļovā ir atšķirīgi ticējumi. Olu krāsošana Lieldienās.
2
Turpina par Lieldienu paradumiem – iesvētīšana, šūpošanās. Jumis, dažādas parunas. Vectēvs bijis liels pasaku stāstītājs, visi sādžas jaunieši vakaros pulcējās klausīties viņa pasakas. Ziemas vakaros meitas adīja, veči spēlēja kārtis, jaunie gāja rotaļās. Pašas bērniem nav bijis laika stāstīt pasakas, jo jāstrādā kolhozā un jāapkopj sava saimniecība. Par darbu ar kolhoza lopiem. Māte pirmo bērnu dzemdēja pirtī, pārējos slimnīcā. Agrāk bija lielas ģimenes un visi dzīvoja vienā istabā, dzemdības notika pirtiņās. Par ģimenes locekļiem. Sapnis par mirušo dēlu.