NMV:  234/1-2

Kolekcija:  NMV ieraksti Latvijā: 1994-95
Intervijas gads:  1994
Vecums intervijas laikā:  75

Dzimšanas gads:  1919
Dzimšanas valsts:  Krievija
Tautība/etniskā piederība:  čigāns
Ticība:  Jēzus draudze
Izglītība:  pamatskola Kandavā
Nodarbošanās:  strādnieks

Tēmas:  represijas, izglītība, Otrais pasaules karš, pēckara gadi, čigāni Latvijā
Atslēgas vārdi:  Salaspils nometne, sociāldemokrāti, ganu gaitas, slēpšanās mežā, ģimenes locekļi, grāmatas

Kopsavilkums:

Uzsvērta izglītības, grāmatu loma stāstītāja dzīvē. Arī vecāki bijuši lieli lasītāji. Par čigānu fiziskās iznīcināšanas draudiem Otrā pasaules kara un vācu okupācijas laikā. Autoram tas paiet secen gan tāpēc, ka viņam izdodas pret sevi labvēlīgi noskaņot cilvēkus, kas palīdz grūtā brīdī, gan labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ. Viņš pats piesakās apcietinājumam, nonāk Salaspilī un izkļūst no tās ārā. Salaspils viņu pasargā no čigānu masveida iznīcināšanas. Sīki stāsta epizodes par to, kā palīdzējis brālim izbēgt no vāciu apcietinājuma, kā bēguļojot abi nokļūst starp divām frontēm. No sagūstītā nokļūst padomju armijā mīnu meklētāju daļā, kur strauji taisa karjeru, lielā mērā pateicoties savai atsaucīgajai dabai un sabiedriskajam raksturam.


Satura pārstāsts:

1A Piedzimis Soļcu pilsētiņā, Krievijā. Vecāki nāk no Kurzemes, satikušies Rīgā, bet, tuvojoties Pirmajam pasaules karam, evakuējušies uz Krieviju. Latvijā atgriežas 1925. gadā. Atjauno vectēva māju Laucienā. Nopērk zemes gabalu un 1929. gadā pārceļas uz Kandavu. Atceras ganu gaitas bērnībā, kā agri iemācījies lasīt. Daudz un dažādas grāmatas izlasījis - "par visu, kas manī labs, varu pateikties grāmatām".
No bērnības izjūt čigānu diskrimināciju. Šī iemesla dēļ simpatizējis sociāldemokrātu idejām. Skolā viņi mācījušies divi čigāni un pastāvīgi iznācis kauties. Lai gan kāvušies arī pilsētnieki ar lauciniekiem, pats piederējis pilsētniekiem. Krievu okupācijas gadā iestājas komjaunatnē. Karam sākoties, 1941. gada 6. jūlijā uzzina, ka viņu meklējušas vācu okupācijas varas iestādes, iet pats pieteikties policijā. Kandavā viņu apcietina, no cietuma vienu pakaļ otram aizved uz nošaušanu. Katru otro nakti veduši. Pēc tam viņu tur ieslodzījumā Pastendes muižā, vēlāk Tukumā. Visur draud nošaušana. Apcietinājuma laikā sūta smagos daros - lādē vilcienus ar siena un salmu ķīpām. Grūti, jo no bērnības invalīds - savainota kāja. 1942.-43. gadā pārceļ uz Salaspili.
1B Dzīvojis barakā, guļamās lāvas 5 stāvos. Trūcīgi dod ēst, ieslodzītos sūta darbos. Nokļūst pie celtniekiem, kas būvē jauniesaucamajiem barakas pie Sužu muižas. Tur ir labi, baro, vienīgā atšķirība no zaldātiem, ka nedod šņabi. Vecāki var pievest vēl papildus pārtiku. Ieslodzīto vidū nezaga; ja kāds to darījis, tam uzrakstīts uz muguras "zaglis". Nometnē bijusi pretestības kustība, vairākus par to nošauj. Visi ieslodzītie bijuši iedalīti kategorijās; viņš piederējis "A" kategorijai - politieslodzītais. 1943. gada decembrī atbrīvo. Kad darbu vadītājs, vācietis, jautājis, par ko apcietināts, stāstītājs atbildējis, ka ir komunists. Viņu atbrīvo. Tikko atgriežas mājās, tā pienāk iesaukšanas pavēste vācu armijā. Brīnās - nupat kā mani turēja zem šautenes un tagad grib dot šauteni rokās. Par izvairīšanos no dienesta armijā apcietina brāli. No Rīgas brāli pārsūta uz Zaubi, tur režīms daudz brīvāks. Kamēr gatavo visu, kas nepieciešams brāļa izbēgšanai, saduras ar frontes pārrāvumu pie Tukuma. Kara beigas pieredz Vidzemē Zaubes apkārtnē. Brālis izbēg, visapkārt pļavas ar maziem siena šķūnīšiem, tur pārnakšņo, pa dienu atpūšas, pa nakti iet. Sastop armijas kontroli, bet zaldāts ir lietuvietis un labprāt abus brāļus palaiž. Sastop vēl citus lietuviešus no vācu armijas. Iekāpj vilcienā, lai brauktu uz Rīgu, bet kāds ceļa biedrs iesaka uz Rīgu nebraukt, jo no turienes ar varu dzenot uz Vāciju. Brāļi izlec no vilciena, bēguļo, gribas ēst. Laukos sarok kartupeļus, slēpjas krūmos, noskatās, kā ķer tos, kas slēpjas mežos. "Vāciešiem vajadzēja "lielgabalu gaļu". Ne Staļins, ne Hitlers netaisījās dot brīvību Latvijai." Nonāk starp frontēm, kad no vienas puses var dzirdēt dziesmu Katjuša, bet no otras puses saost, ko vācieši gatavo maltītei. Brāļi vēl pamielojas no tā, kas vāciešiem palicis pāri. Dažādi gadījumi no slēpšanās laika. Septembra sākumā viņus aiztur krievu virsnieks, kurš izlemj viņus paturēt, ieskaita armijā. Iedala katru savā daļā, autors nokļūst mīnu meklētāju daļā. Mazliet prot krievu valodu, nokļūst instruktoru kursos. Viņu sagatavo jauniesaukto apmācīšanai. Uzdienējas par seržantu. Rotas komandieris laiž zaldātus mājās atvaļinājumā apmaiņai pret pārtiku un šņabi. Stāstītāju pieaicina par tulku, lai viņš tulko, kad virsnieki rīko dzīres. Viņa armijas karjera virzās uz augšu.
2A Zaļeniekos kursi. Atmīnē Lielupes tiltu. Stāstītājam padoti 150 karavīri. Mīnu meklētājos mobilizē vietējos. Atmīnētāji pārceļo un strādā dažādās vietās.