NMV:  1074

Kolekcija:  Sēlija 2000
Intervijas gads:  2000
Vecums intervijas laikā:  89

Dzimšanas gads:  1911
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  Mājas draudze
Izglītība:  Ilzes pamatsk., Rites pamatsk.
Nodarbošanās:  mājsaimniece, sanitāre slimnīcā, sardze

Tēmas:  Mājas draudze, folklora, ģimene, ticējumi
Atslēgas vārdi:  lopu noskaušana, vārdotāji, aizsargzīmes

Kopsavilkums:

Spilgtākās vietas dzīvesstāstā ir par mistiskām lietām, neslēpj, ka ir māņticīga, un labprāt stāsta spoku stāstus. Plašs stāstījums ir par mājas draudzi jeb Jēzus draudzi, kurai uzticīga viņa ir palikusi arī padomju okupācijas laikā.


Satura pārstāsts:

1A Dzimusi Jēkabpils rajonā, Rites pagastā. Gājusi Rites skolā, vienu gadu Kacītes skolā uz Lietuvas robežas. Līdz 18 gadiem dzīvojusi tēva mājās. Ģimenē bijušas trīs māsas, viena 3 g.v. mirusi. Tēvs agri miris. Māte apprecējusies otrreiz. Māte ar audžutēvu Gārsenes pagastā nopirkuši māju, pārcēlušies. Autore 1929. gadā aizgājusi dienēt uz Gārsenes dzirnavām par kalponi - tur nostrādā 10 gadus. 1940.gadā apprecējusies, apmetusies uz dzīvi Jēkabpils rajonā. Smagi saslimusi, kājām veiktas vairākas operācijas. Vīrs sācis staigāt pie citām. Atnākusi dzīvot uz Aknīsti, ievietota pansionātā.
Pirmā pasaules kara laikā kazaku jātnieki vīriešus meklējuši - tēvs slēpies klētī zem grīdas. Vācieši šajā laikā izpostījuši viņu ganāmpulku. Tēva saimniecība bijusi liela, bet pēc kara atgriezusies krustmāte, kam piederējusi puse mājas, un sākušies tiesas darbi septiņu gadu garumā - viņiem atstāta puse no zemes, bet no mājām bija jāaiziet. Audžutēvs bijis labs, nekad nav pēris viņu, bijis par māti 12 gadus jaunāks.
Stāsta spoku stāstu, kuru pati pieredzējusi Aknīstē. Stāsta par sapņiem, amuletiem, buršanos.
1B Uzskata, ka burvji lielākoties dara sliktu. Stāsta atgadījumus, kā burvji kaitējuši lopiem. Ar vīru iepazinusies draudzes saietos. Ģimene ticīga - māju draudze jeb Jēzus draudze, baznīcu nav apmeklējusi. Dievkalpojumu turējis jebkurš vīrietis, kurš spējis parunāt. Precējušies mājās, laulājis viens no ticības brāļiem.
Otrā pasaules kara laikā vīrs bija jau gados, tāpēc armijā nav ņemts, brāļi slēpušies - vēlāk pieteikušies: viens aizgājis uz leģionu, otrs nav paņemts slimības dēļ. No autores ģimenes neviens nav izvests. Tramdījuši savādāk - draudzes sakarā. Sapulcēs bijuši spiegi, kas atzīmējuši, kurš vairāk runājis. Viņiem atsūtīta pavēste, ka jāierodas Rīgā, bet iniciāļi sakrituši - gan tēvam, gan brālim; braucis tēvs, jo jau vecs, - prašņājuši, bet pēc tam palaiduši.
2A Stāsta par savām skolas gaitām. Atceras skolotājus. Tai laikā daudzi jaunieši izceļojuši uz Argentīnu un Brazīliju, tāpēc klasē mācījušies pavecāki bērni, jo bijis jāmāk vismaz parakstīties, lai izbrauktu. Stāsta spoku stāstu par Ilzes skolu. Ierakstā iedziedātas garīgās dziesmas un ziņģe. Stāsta atgadījumu Viesītē, kur sieva ar savu draugu nogalina no kara pārnākušo vīru, un šausmu stāstu par ebrejiem.