NMV:  1573

Kolekcija:  Ventspils: 2002
Intervijas gads:  2002
Vecums intervijas laikā:  75

Dzimšanas gads:  1927
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  katoliete
Izglītība:  pamatskola
Nodarbošanās:  šuvēja

Tēmas:  reģionālā identitāte, tradīcijas, kolhozs, skola, folklora
Atslēgas vārdi:  suitu tautas tērps, katoļu un luterāņu attiecības, bēres, rokdarbi

Kopsavilkums:

Atmiņas sāk ar skolas gadiem, kad iemācījusies šūt un darināt rokdarbus, kam veltījusi visu savu mūžu. Kara gadi un dzīve kolhozā - bijusi liela nabadzība. Labākais mūža posms saistās ar dziedāšanu "Gudenieku sievās". Stāsta par folkloras un etnogrāfijas tradīcijām suitu novadā - tautastērpu darināšana, raksturīgākie raksti, bēru tradīcijas. Suitu identitātes īpatnības.


Satura pārstāsts:

1A Dzīvesstāstu sāk ar īsu stāstījumu par vecākiem, brāļiem un māsām, tad uzreiz pārriet pie atmiņām par skolu. Skola tolaik sākusies 1. oktobrī, bet viņa gājusi tikai pēc Alsungas rudens tirgus, kas rīkots 19. oktobrī, kad kartupeļi novākti un pārdoti. Dzīvojusi skolas internātā, stāsta par skolotājām. Vislabāk atminas mājturības mācību, jo tajā iemācījusies šūt un darināt rokdarbus. Pēc skolas beigšanas apmēram gadu pavadījusi mājās un tad sākusi mācīties par šuvēju pie privātskolotājas Annas Šlejas. Kolhoza laikos, kad neko nevarēja nopelnīt, sākusi aust un pārdot noausto. Dažādie rokdarbi patīk jau no bērnības. Māte arī agrāk audusi un adījusi, bet tikai pašu vajadzībām, līdz to sākusi darīt autore. Māte vairāk aizņemta ar lauku darbiem. Par šuvēju tā arī nav varējusi strādāt, jo bijis jāmaksā nodokļi, tāpēc šuvusi tikai pašu vajadzībām un dažām draudzenēm.
Uz jautājumu par karu atbild nelabprāt, sakot, ka negrib par to neko dzirdēt. Kara gadus pavadījusi Alsungā tēva mājās. Atceras, ka gājuši gulēt ar drēbēm, lai varētu, ja vajadzētu, bēgt, jo mājām blakus atradies dzelzceļš, kas bieži bombardēts. Atceras arī, kā mukuši no tranšeju rakšanas gar Ventmalu. Izstāsta arī gadījumu, ka braukuši uz baznīcu un uz ceļa sprāgusi mīna. No tā laika baidījusies vispār kaut kur iet.
Kad pēc kara dibināti kolhozi, tad neviens nav stājies, tikai, kad sākusies izvešana. No kolhoza sūtīta grāmatvežu kursos, bet nav gājusi, jo labāk paticis strādāt par gani, jo ganos varēja šūt un līdz ar to vairāk nopelnīt. Atceras arī Staļina nāves dienu, ka vilcieni pūtuši tā, ka skanējis viss pagasts.
1953. apprecējusies. Vīrs strādājis kolhoza būvbrigādē. Vīrs nomiris pēkšņi Jaungada dienā 84. g. Par suitu bēru tradīcijām. Jautāta par kāzu svinēšanu stāsta, ka viņas kāzas bijušas ļoti mazas, jo esot bijuši dikti nabadzīgi - tikai kādi 70 cilvēki. Kāzās bijusi arī apdziedāšanās.
1B Ar dziedāšanu saistās dzīves laimīgākie gadi. Apmēram 30 gadus dziedājusi "Gudenieku sievās". Dziesmas mācījušās pašas. Saka, ka "Gudenieku sievas" ir lepnākas, bet Alsungas "Suitu sievas" iedomīgākas.
Stāsta par rokdarbiem. Par katoļiem un luterāņiem stāsta, ka senākos laikos nav varējuši satikt. Tēva mājām kaimiņos dzīvojuši luterāņi, un ar tiem tēvs nav pat sarunājies, tikai ar katoļiem. Par dzīves vērtībām uzskata veselību un bērnus. Ja nav bērnu, tad esot briesmīgi.
2A Stāsta, kā tēvs māju cēlis 30. gados. Intervijas beigās atklājas, ka autore baidās no nāves.