NMV:  348

Kolekcija:  Dzīvesstāsts Latvijā - 1996
Intervijas gads:  1996
Vecums intervijas laikā:  72

Dzimšanas gads:  1924
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latvietis
Ticība:  katolis
Izglītība:  pamatskola
Nodarbošanās:  lauksaimnieks, šoferis

Tēmas:  darbs, Latvijas pirmā neatkarība, latviešu leģions, sadzīve, Otrais pasaules karš, kolhozs, Sarkanā armija, bērnība, PSRS darba nometnes
Atslēgas vārdi:  padomju laiks, kāzas, latgalieši, aerodroms Ezerē

Kopsavilkums:

Atsevišķas epizodes no bērnības: ticības lietas, cirks, bumbieru zagšana; ieskats sadzīves, darbu un svētku (kāzu) situācijās. Īsi raksturota dzīve un attieksme pret darbu kolhozā (sākuma laikā, pēdējos padomju gadus). Gaisotne 1939./40. gadā. 1940./41. gadā aerodroma būve Ezerē. Garāks naratīvs par darba nometni, kurā nokļuvis drīz pēc demobilizēšanās no padomju armijas – par darbu, iztiku, apstākļiem nometnē. Par nometni Polijā, no kuras vests uz Krieviju. Atsevišķas epizodes no padomju armijā pieredzētā. Īsi par šofera gaitām Latvijā pēc atgriešanās no ieslodzījuma. Dažas epizodes no laika, kad bija iesaukts vācu armijā – ceļš uz Vāciju, apmācības.


Satura pārstāsts:

1A Epizodes par bērnību – par ticības lietām, kāzām Latgalē. Īsi par savām kāzām 1950. gadā – nabadzības dēļ kāzu nebija, toties dēliem jau labas kāzas. Par bērnību – tirgus Krāslavā, pirmais cirka apmeklējums.
1B Ebreji Krāslavā. Valodu lietošana Latgales pusē – latviešu, latgaliešu, krievu. Darbs kolhozā, sākuma gadi. Epizode ar bumbieru zagšanu bērnībā. Par māsām un brāļiem. Darbs Latgalē Ulmaņa laikā (pļaušana, dēļu zāģēšana, ķieģeļu taisīšana). Darbs tagadējos laikos (kavējumi ar samaksu, zagšana). Vecāki, vecvecāki, sadzīve (sievas šuva, auda – bez darba nestāvēja).
2A Pirmie radio aparāti. Kā laukos uzzināja par to, kas notiek pasaulē, un sazinājās savā starpā – ar vēstulēm, telegrammām. Epizode, kad vecāmāte policistu, kurš brauc ar riteni, sauc par vellu (jo kā gan viņš nekrīt nost). Puika būdams, piepelnījies, vedot zivis uz Krāslavas staciju. 1939./40. gadā Ezerē būvē aerodromu, kas kara pirmajās stundās precīzi sabumbots (tilts, degvielas krājumi, lidmašīnas). Pārdomas par to, ka varbūt labi vien bija, ka 1940. gadā nepretojās krieviem (varbūt būtu visi izsūtīti uzreiz); vienmēr atrodas cilvēki, kas vēlas pieglaimoties esošajai varai (krievu, vācu). Kad autors demobilizēts no krievu armijas, aicināts stāties milicijā, atteicies. Piesieta laupīšana, sodīts un izsūtīts uz darba nometni pie Kirovas. Piespriesti 10 gadi, 6 vēlāk noņem nost. Par darbu un apstākļiem nometnē. Tagad skaitās represētais, pielikts pie pensijas. Bieži bijis labākais strādnieks, bet nekad nav saņēmis goda rakstu – jo sodīts. Nometne Polijā. Dažas epizodes no krievu armijas – matu dzīšana, ģimnastjorku apgriešana. Par darbu un izklaidēm tajā laikā. Kā nokļūst soda bataljonā Ļeņingradā, kur divus gadus nostrādā kādam pulkvedim par šoferi. Laiks pēc atgriešanās Latvijā – īsi par atsevišķiem darbiem.
2B Autora gaitas vācu armijā, 15. divīzijā – kā vesti uz Vāciju, kā 6 mēnešus apmācīti.