Par Vadakstes muižu un tās apkārtni; tēva darbu pagastmājā; kultūras un sabiedrisko dzīvi Vadakstē 1920. gados. Par apkārtnes cilvēkiem. Īsas ziņas par sevi – skolas gaitām, vecāku šķiršanos, dezertēšanu no vācu armijas, darbu – VEFā, Vēstures muzejā, skolā. Pārdomas un vērtējumi par politisko, ekonomisko un garīgo situāciju dažādos laikos, īpaši jau 1920.-1940., kā arī pēcatmodas laikā.

1A Autora tēvs pēc II pasaules kara arestēts, pazudis bez vēsts. Pēc I pasaules kara tēvs dabūjis darbu Vadakstē par pagasta sekretāru. Par pagasta valdi, cilvēkiem, toreiz rosīgo kultūras dzīvi, sarīkojumiem. Īsi par skolu, klases biedriem. No 1934. līdz 1942. gadam mācības Jelgavā vidusskolā, tehnikumā, darbs Rīgā VEFā. No 1942. gada divus gadus dienējis 15. divīzijā, dezertējis no lazaretes, jo nav gribējis doties uz Vāciju. Pēc kara arestēts, pusgadu pavadījis cietumā, tad atbrīvots. Izmācījies par galdnieku, jo studēt nav drīkstējis. 1949. gadā apprecas. Kopš 1952. gada strādājis par skolotāju līdz pat pensijai. Par tēva būvēto māju Aucē. 1934. gadā autora vecāki izšķiras. Skolas gaitas Jelgavā, klases biedri. Frontes gaitas.
1B Par krievu ienākšanu, laupīšanām. Autors līdz arestam strādā pie drupu novākšanas. Dzīve frontē – attiecības ar vietējiem, ar vāciešiem, dzīves kārtība atpūtas laikā. Saruna par tiem, kas aizbraukuši 1944. gadā. Iespaidi par Vadaksti, kādi autoram ir pēc 64 gadu prombūtnes – bēdīgi. Padomju laiks, pārmaiņas cilvēku domāšanā. Tagadējo laiku vērtējums (“Mēs vēl nejūtamies brīvi”) – gan politiskās, gan ekonomiskās situācijas vērtējums. Dzīve Aucē – mirstoša pilsēta iedzīvotāju vecuma un bezdarba dēļ. Aprimusi arī kultūras dzīve. Darbs padomju laikā – raksturīga nolaidīga attieksme.
2A Attiecības ar vāciešiem – konflikti slimnīcā. Attiecības ar citām nacionalitātēm, galvenokārt krieviem Latvijas laikā un padomju laikā. Kara laikā gūtie ievainojumi. Mammas piedzīvotais Sibīrijā. Par savu apcietinājumu. Atgriežas pie bērnības Vadakstē – kā slapjajā gadā ievesta sēkla un dalīta saimniekiem. Pagasta dzīves kārtība – kalpošana jeb šķūtis. Vadakstes parks, mātes brāļa iekārtotā pienotava. Par konfliktiem ar robežsargiem (upē nedrīkstēja peldēt, slidot). Uzskata, ka Vadakstes pilskalns nav pilskalns, lai gan visi tā uzskata. Par divu karavīru kapu kopiņām. Par zaļumballēm muižas parkā. Pasu izsniegšana Latvijas laikā.
2B Autora vērtējums par pasu nozīmi mūsdienās. Pagasta dzīve – ziņu izplatīšana ar ziņnesi. Daba pagastā. Latvijas laikā rakstījis atmiņas, daudz fotografējis, vēlāk visu iznicinājis, lai nebūtu pierādījumu. Par 1940. gadu, kreisi noskaņotajiem un izsūtītajiem vadakstniekiem. Jaunsaimniecību iegūšanas kārtība pēc I pasaules kara. Par aizsargiem un vācu laiku. Vācu un krievu laiku salīdzinājums. Krievu karavīru un Latvijas armijas karavīru salīdzinājums. Noskaņojums pret krieviem, vāciešiem. Vēlēšanas 1940. gadā.
3A Par pagasta valdes darbiniekiem. Saruna turpinās par skolu, skolotāju Mazprecnieku, citiem vadakstniekiem. Kā iepazinies ar sievu. Mammas izsūtīšana, dzīvokļa izlaupīšana. Par apsūdzībām pret tēvu. Epizode vācu laikā ar apcietināto cilvēku velosipēdiem. Kreisi noskaņoto cilvēku apcietināšana vācu laikā. Plakātu līmēšana un noraušana Latvijas brīvvalsts laikā. Īsi par Ulmaņa apvērsumu. Tā laika dzīves izjūta, nākotnes perspektīva. Par vadakstniekiem, muižu, jaunsaimniecībām, vecvecākiem.
3B Stāsti par vadakstniekiem.