Ģimenes dzīve laukos, aušanas un lauku darbi, saimniekošana. Sarkanās armijas ienākšana. Atgriežoties padomju varai, dzīve kļūst grūtāka, līdz autores ģimeni 1949. gadā izsūta uz Sibīriju, kur jāstrādā tie paši lauku darbi. Zemnīcas celšana, dēla piedzimšana Sibīrijā, atgriešanās Latvijā un savu māju izpirkšana. Precības 20 gadu vecumā, kāzu tradīciju apraksts, Jāņu svinēšana un daudz sadzīvē novērotu ainu.

1A Stāsts sākas ar atgriešanos Latvijā no Sibīrijas; kā notika atgriešanās savās mājās tās atpērkot. Kad autori un viņas ģimeni deportēja, radi esot iedevuši līdzi maizi un gaļu, citiem nekā ēdama nebija līdzi. Pa ceļam otrā vai trešā dienā deva balandu zupu ēst, ūdeni varēja dabūt, kad pieturēja. Vajadzēja parakstīt papīru, ka ģimene tiek izsūtīta uz Tālajiem Austrumiem. Līdz deportācijai ģimene dzīvoja labi. Audzēja bekonu, Izvaltas stacijā bija pieņemšanas punkts. Kā ienāca padomju vara, tā aplika ar nodokļiem, bija grūta dzīve, līdz 1949. gada 25. martā viņus izveda. 1949. gadā pēc izvešanām dibināja kolhozus, kur visi no bailēm iestājās.
Autores vecāku ģimene dzīvoja Valaiņos. Brālis bija Latvijas armijā, tad paņēma krievu armijā, dienēja Vidusāzijā, no turienes atveda sievu un meitu. Autore uzskata, ka Kārlis Ulmanis bija labs, bet Saeima nebija laba; kad Ulmanis bija viens, visu uztaisīja, dzīve kļuva labāka. Dabas vērojumi: ja daudz lapu kokiem, tad ir daudz siena tai gadā. Zeme bija auglīga, apstrādāta. Sākusi strādāt, kad bija maza un mācējusi visus mājas darbus. Ganos nav gājusi. Daudz audusi ar stellēm (staklēm). Latgalē vispār daudz auda.
Kad atgriezās no Sibīrijas, tika pieņemta kolhozā. Daudzi neizturēja Sibīriju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem. Sibīrijā slauca govis, pļāva sienu, visus darbus darīja ar vēršiem, tikai kungi Sibīrijā brauca ar zirgiem. Saimnieks, pie kura dzīvoja, bija labs. Sibīrijā bija visādu tautību cilvēki, visi ātri iemācījās krievu valodu. Pirmajā gadā uztaisīja zemļanku, kur 4 ģimenes dzīvoja draudzīgi un ne reizes nesastrīdējās.
Par tagadējo laiku. Tagad ir labi dzīvot, ir pensijā, bet jaunajiem gan esot grūti. Lauksaimniecības prece ir lēta, laukos naudas nav. Pašai ir dēls, divas meitas mira kara laikā maziņas. Bērnu nāve bija smags pārdzīvojums. Dēls dzima Sibīrijā.  Kad viņam 4 gadi, ģimene atgriežas Latvijā (1955). Sibīrijā uz ielas pat mazi zēni “lēca acīs” apsaukādami, ka esot cilvēku šāvēji. Strādājot kartupeļu laukā, mēģinājusi noglabāt kādu kartupeli un atnest mājās.
1B Vietējie Sibīrijā tā nestrādāja kā izsūtītie, latvieši uztaisīja gan slimnīcu, gan kantori, tā tur dzīve ieregulējās. Vecākās sievietes aizsūtīja strādāt tālajās fermās. Par tagadni: jaunatne laukos nenāk dzīvot, laukos ir tikai vecie. Sarunas par laiku, dažādiem svētkiem, sēšanas laikiem, dabas novērojumiem. Dēls nav precējies, jo “neviena jau negrib iet uz laukiem”. Agrāk Izvaltā dzīvoja daudz cilvēku. Par savām kāzām – apprecējās 20 gadu vecumā ar kaimiņu. Kāzu tradīcijas. Vīra nāve 1991. gadā. Par Izvaltas baznīcu. Atceras 1940. gada Dziesmu svētkus Daugavpilī – tauta gaidīja Ulmani, bija nospiedošs satraukums. Par Līgo svētkiem.
2A Par tagadni – darba grāmatiņa, reabilitācija, sertifikātu pielietojums. Vīra radi. Precizē datus par deportāciju. Par dažādām konfesijām: katoļus un luterāņus apglabāja vienos kapos, bet krieviem bija savi kapi. Vecticībnieki nemīlēja smēķētājus.