Nedaudz par bērnību, darbu un nākotnes iecerēm Latvijas pirmā neatkarības laikā. II pasaules kara gados izjutis vāciešu negatīvo attieksmi pret poļiem. Sievas paliek vācu ieņemtajā daļā viena ar mazu meitiņu, turklāt būdama grūtniecības pēdējos mēnešos. Par iesaukšanu un gaitām Sarkanajā armijā. Mazliet par dzīvi pēc kara – darbu, apstākļiem. Stāstā daudz pārdomu un vērtējumu.
Satura pārstāsts:
1A Dzimis Polijā (tagad Baltkrievijas teritorija) , ģimenē 9 bērni, tēvs agri mirst. Braucis pelnīties uz Latviju. Toreizējie nākotnes plāni – sakrāt naudu, kļūt par saimnieku. Kara laikā katru nedēļu jāiet uz ciemu reģistrēties tāpēc, ka polis. Par to, kā palika šķirts no sievas un meitiņas – krievi aizdzina darbos, tikmēr vācieši ieņem teritoriju, kur mājas. Tālākās gaitas – arests, iesaukšana krievu armijā. Armijā būdams, sāka sarakstīties ar sievu. Pēckara laiks – epizode ar sivēnu, obligāciju pirkšana. Par vietējiem, kas uzdevās par komunistiem, lai gan patiesībā citus izputināja mantas dēļ. Bērnība pavadīta nabadzībā. Stāsta, kāpēc skolā pabeidzis tikai trīs klases, par audzināšanu, svētkiem. 1B Māsas, viņu dzīves gaitas. Kā iepazinās ar sievu, kā apprecējās. Darbs Ulmaņa laikā, darba samaksa. Autora uzskati par cilvēkiem. Atmosfēra 1939. gadā. Prieku sagādā labi padarīts darbs, cilvēku attiecības. Nodzied divas dziesmas. Iztikšana pēc kara. Ulmaņa laiku un tagadējo laiku salīdzinājums (roku darbs – tehnika, darbs – bezdarbs). Attiecības ar cilvēkiem tagad. Par nelaimes gadījumiem darbā, medicīnisko palīdzību, ko saņēma sieva, kad viņu sabadīja bullis. 2A Sievas nokļūšana Dobeles slimnīcā, kur ārstēta trīs mēnešus. Labs, vecs vācu ārsts. Saimnieks sedza izdevumus. Līgo svētki. Kā veda vecmāti sievai. Pārdomas par piederību Latvijai un Latvijas politisko situāciju attiecībā pret lielajām valstīm. Veikali, žīdi un viņu ticējumi attiecībā uz veiksmīgu tirgošanās dienu. Bīstamas situācijas kara laikā, pārtika armijā.
