AUGUSTS MILTS

28.05. 1928. -13.04. 2008.

Ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks, profesors, daudzu zinātnisku, populāri zinātnisku un mācību grāmatu autors, Nacionālās mutvārdu vēstures projekta zinātniskais vadītājs. Viņa personības spēks sakņojās prasmē atklāt un izcelt vērtības ikvienā cilvēkā un ar savu uzmanību godināt otru. Būdams vienkāršs un neuzkrītošs, apveltīts ar labu humora izjūtu un smalkjūtību, piepulcējams mūsdienās retajai gara aristokrātu saimei. Viņš bija zinātnieks ar darbavīra sastrādātām rokām.

Pēc Līvānu ekonomiskā tehnikuma beigšanas dodas studēt uz Rīgu. Vienu gadu mācās Latvijas Valsts Teātra institūtā, tad Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē un studē aspirantūrā Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātes Ētikas un estētikas katedrā, kur 1967. gadā aizstāv disertāciju. Strādādams Latvijas Universitātē, viņš paver jaunu lappusi sava laika ētikas izpratnē. Augusts Milts saistoši parāda ētiskās domas vēsturi apvienotu ar humānu prasību cilvēkam kopt savu personību, tādējādi stiprinot intelektuālo opozīciju un audzinot sekotājus.

Augusts Milts kopj ētikas lauku Latvijas filozofijā. Otrs lauks, kurā viņš izkopj ētikas un humānisma principus – mutvārdu vēsture. Ar savu cilvēcisko un profesionālo pieredzi viņš pievēršas Latvijā jaunam zinātnisko interešu novadam – cilvēku pārdzīvotai vēsturei, dzīvesstāstiem.

1988. gadā Augusts Milts kļūst par Latvijas Kultūras fonda "Cilvēkarhīva" padomes vadītāju un kopš šī brīža cilvēku personīgās pieredzes krājuma veidošanā īpaša uzmanība pievērsta ētikas principiem. Cilvēku atnestās dienasgrāmatas, atmiņas, vēstules – vēstures pārdzīvojums ar Augusta Milta gudru padomu gūst morālo aizsardzību un rada uzticības kultūru.

To labāk saprotam, ja atceramies vēl 1991. gada dramatiskos brīžus, kad izšķīrās arī cilvēku atklātības liktenis. Augusts Milts tajā izcēla un prata parādīt citiem humānās vērtības, pievērsa uzmanību cilvēku gara pasaules bagātībai.

1992. gadā Latvijas Zinātnes padome apstiprināja Nacionālās mutvārdu vēstures projektu Filozofijas un socioloģijas institūtā. Augusta Milta vadībā veidojas pētnieciskā pieeja, kurā liela loma ir pietātei pret cilvēku, cilvēciskai cieņai un pašcieņai, spējai uzmanīgi un vērīgi ieklausīties. Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā paliek Augusta Milta ieinteresētās sarunas ar laikabiedriem dzīvesstāstu ekspedīcijās Latvijā un pie latviešiem ārzemēs.

Izdots rakstu krājums "Augusts Milts: patība un ētika" (Rīga, izdevniecība RaKa, 2008. gads, 333 lpp.) Grāmatu ievada Augusta Milta atskats uz dzīvi un pašapcere. To papildina intervijas, laikabiedru atmiņas un veltījumi. Atsevišķa nodaļa stāsta par  Augusta Milta ieguldījumu Nacionālās mutvārdu vēstures attīstībā. Kolēģi, bijušie studenti un sekotāji vērtē  A. Milta filozofiskos uzskatus, viņa iespaidu ētikas attīstībā Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Krājumu noslēdz plaša profesora darbu bibliogrāfija.