Atmiņas par bēgļu laikiem atdzīvinātas Almedalens bibliotēkā, Visbijā

Nedēļā pēc Jāņiem dzīvesstāstu pētnieki no Rīgas satikās ar atmiņu pētniecībā ieinteresētiem latviešiem, kas dzīvo Zviedrijā. Tikšanās vieta – Gotlande jau pati par sevi ir ar nozīmi latviešu atmiņās. Tā ir ilgotā cietzeme, ko sasniedza latviešu laivas Otrā pasaules kara bēgļu ceļā. Tā bija vistuvāk pieejamā vieta pasaules latviešiem dzelzs priekškara laikos – 1979. gadā Gotlandē latvieši sarīkoja Dziesmu dienas. Joprojām Gotlandē dzīvo un arī iebrauc latvieši uz ilgāku vai īsāku laiku. Dzīvesstāstu pētnieki tur devās otro vasaru, lai iepazīstinātu ar savu pētījumu rezultātiem Zviedrijā, dalītos kaimiņu pieredzē un gūtu dziļāku izpratni par tautas daļu, kas dzīvo ārpus Latvijas.

Atmiņas ierakstīt pētnieki Gotlandē sāka jau pērn. Tad apvienotā intervētāju grupa no Latvijas un Zviedrijas uzklausīja vietējo iedzīvotāju iespaidus par bēgļu laivu piestāšanu krastā. Tika iepazītas Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta arhīva fotogrāfijas, kurās redzams, kā cilvēki izkāpj no laivām, bēgļu uzņemšana salā, intervēts laivu vadītājs Pēteris Jansons, kas tagad pats kļuvis par gotlandieti.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības programma Nordplus ļāva pētniekiem kopā ar biedrību Gotland-Baltikum un Almendalens bibliotēku sarīkot divu dienu semināru Visbijā, kas veltīts Otrā pasaules kara bēgļu atmiņām. Almendalens bibliotēkā bija izstādīta vēsturisko fotoattēlu kolekcija, kas rādīja bēgļu laivu pienākšanu krastā un cilvēkus pēc grūtā brauciena. 67 gadus senās fotogrāfijas atdzīvināja atmiņas.

Sarīkojums pulcēja daudz apmeklētāju. Tika uzklausīta Margita Sederberga, biedrības Gotland–Baltikum priekšsēde; Māra Zirnīte, latviešu atmiņu pētnieku biedrības Dzīvesstāsts valdes priekšsēde; Latvijas Universitātes docente Baiba Bela; Stokholmas universitātes docente Maija Runcis; muzeja un pētniecības centra Latvieši Pasaulē līdzstrādnieks Juris Zalāns. Tartu universitātes doktorante Maarja Hollo iepazīstināja ar igauņu dzīvesstāstu pētniecību Zviedrijā.

Otrā diena bija veltīta bēgļu laivu vadītājam Pēterim Jansonam. Ar zviedru zvejnieka identitātes dokumentiem viņš 1944.-45. gados daudzas reizes šķērsoja jūru. Reiz viņa laivu sašāva, vairākus mēnešus tad nodzīvoja pa mežu, līdz radās izdevība atgriezties Gotlandē. Marja izveidojusi video filmu par vectēvu. Pēc filmas turpinājās sarunas. Sarīkojumā no Latvijas piedalījās Daiga Siliņa, meita laivu vadītājam Ērikam Tomsonam, kurš dzīvo Valmierā un pats nevarējis ierasties. Ēriku saņēma ciet Latvijas krastā. Viņš izcieta sodu Sibīrijā un tikai pēc tam nodibināja ģimeni. Meita par tēva varonību uzzinājusi tikai 23 gadu vecumā. Cieta arī radinieki, brālis tika ierindots varai neuzticamo sarakstā. Tā nošķīrās  divu drosmīgo puišu turpmākais liktenis.

Sarīkojums jauktajai latviešu un zviedru, arī igauņu publikai kļuva pieejams, pateicoties Pētera Ininberga izveicīgajai tulkošanai. Tā bija Pēterdiena, un Visbijas jaunās latvietes sniedza abiem Pēteriem ozolu vainagus pašsacerētas dziesmas pavadījumā.

Nākamā dienā ar autobusu tika apceļota Fore saliņa un ar bēgļiem saistītās vietas Slītē, pie Bēgļu avotiņa, Katthammarsvik. Autobuss pieturēja arī pie Pētera Jansona mājvietas Gotlandes austrumu piekrastē. Pēteris bija izlēmis uzdāvināt topošajam muzejam Latvieši Pasaulē savu jūrskolas formas tērpu – cepuri un svārkus, arī vēstules, kas sakrājušās sarakstē ar ģimeni Latvijā. Šis brīdis bija svinīgs un aizkustinošs!

Nedēļas laikā Gotlandē dzirdētais un redzētais ļāva katram pašam izjust, kā atmiņas, ar kurām dalāmies, nostiprina vēstures izpratni. Aizvien uz priekšu, jo bērni pieaug – un viņu identitāti  apliecina arī vecāku un vecvecāku dzīvesstāsti.

Sarīkojuma programma

Foto