2013. gada jūlija nogalē (27.-31.07.) LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieku grupa devās lauka pētījumā uz Kuldīgu, lai Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projekta „Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” ietvaros uzklausītu latviešu, krievu un čigānu dzīvesstāstus. Piecu dienu laikā pētniekiem – Viedai Skultānei, Marutai Prankai, Dacei Bormanei, Maijai Krūmiņai, Edmundam Šūpulim, Kasparam Zellim un Ievai Gardai-Rozenbergai – bija iespēja uzklausīt 28 kuldīdznieku, starp tiem piecu čigānu un četru krievu tautības pārstāvju stāstus.

Ja ar Kuldīgas latviešu stāstiem mēs bijām pazīstami jau agrāk (atsevišķi ieraksti veikti kopš 1996. gada), tad gluži jaunu pieredzi mums sagādāja krievu un čigānu dzīvesstāsti kā satura, tā interviju norises aspektā. Tā, piemēram, dzīvesstāstu fragmentārais raksturs liecina, ka čigāni savu dzīvi stāstā sakārto pirmo reizi, savukārt pati stāstīšanas norise un veids, kādā stāsts tika izpildīts, nereti atklāja ne tikai dažādus ģimenes modeļus, bet arī to, ka Kuldīgas čigānu kopiena nav tik viendabīga kā sākotnēji varētu šķist. Par to nereti liecināja arī personiskā „ES” vai kolektīvā „MĒS” skatpunkta izvēle. „Mēs” forma lietota, lai parādītu kā atšķirīgo, tā kopīgo ar latviešiem, savukārt „es” forma dažkārt izmantota, ja stāstītājs vēlējās uzsvērt savu atšķirību no citiem čigāniem. Atšķirīgāk „es” un „mēs” attiecības iezīmējās, uzklausot krievu sieviešu likteņus, liekot pārdomāt personiskā un kolektīvā daudzšķautņaino raksturu etniskās piederības un sociālās atmiņas kontekstā. Katrs no šiem stāstiem ļauj palūkoties uz vēsturisko un sociālo pieredzi no citāda skatpunkta, - ne tikai pašiem stāstītājiem, bet arī pētniekiem.

Lauka pētījuma laikā notika arī divas tikšanās ar Kuldīgas novada muzeja pārstāvjiem. Pirmajā tikšanās reizē pēc Viedas Skultānes priekšlasījuma par atmiņu un stāstījumiem sniedzām ieskatu mūsu projekta iecerēs, savukārt muzeja direktore Dace Bumbiere pastāstīja par saviem mērķiem. Lauka pētījuma noslēgumā draudzīgā gaisotnē turpat, muzejā, pārrunājām uzklausīto, iezīmējot arī tālākas sadarbības soļus.

Pateicamies Kuldīgas Domei un Kuldīgas novada muzeja darbiniekiem par īpašo uzņemšanu, atbalstu un sadarbību, bet jo īpaši visiem kuldīdzniekiem par uzticētajiem stāstiem.

Ekspedīcijas foto