 |
|
   |
Šobrīd masu informācijas līdzekļi ir piesātināti ar bēgļu fotogrāfijām, kas tiek izmantotas, gan lai veicinātu sabiedrības sapratni un iejūtību pret bēgļiem, gan pretēji – lai raisītu bailes un neuzticību. Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” izdotais albums "Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945" aicina caur fotoliecībām atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot „baltos plankumus” pagātnē. 1944.–1945. gadā bēgļu gaitās uz Rietumiem bija spiesti doties 200 000 Latvijas un 70 000 Igaunijas iedzīvotāju. Baidoties gan no pirmā padomju okupācijas gada terora atgriešanās, gan apzinoties nacistiskā okupācijas režīma draudus, ap 5000 latviešu un vairāk nekā 6000 igauņu nelegāli šķērsoja Baltijas jūru un sasniedza Gotlandes krastu. Albumā līdzās fotogrāfijām, kas vēsta par bēgļu pirmajiem soļiem svešajā zemē, ikdienu un vietējo iedzīvotāju rūpēm, ir publicēti arī dzīvesstāstu un dienasgrāmatu fragmenti. Tās ir plašākai sabiedrībai nezināmas liecības par ļaudīm, kuri šķērsoja jūru zvejnieku laivās, lai nonāktu Gotlandē. Par šo liecību esamību ir jāpateicas Gotlandes fotogrāfam Dāvidam Holmertam, kurš ar foto kameru fiksēja notiekošo, tādējādi radot unikālu vizuālo materiālu par maz zināmām epizodēm Baltijas bēgļu drāmā. Albuma sastādītāji ir Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Albuma fotogrāfiju un dzīvesstāstu vēsturiskais konteksts skaidrots ievadrakstos un fotogrāfiju komentāros, to autori ir Māra Zirnīte, Aigars Lielbārdis, Paulis Lazda (ASV), Ruta Hinrikusa (Igaunija), Maija Krūmiņa un Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojis Krišs Salmanis. Albums sagatavots un izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Ziemeļvalstu un Baltijasvalstu mobilitātes programmai Nordik CulturePoint, Latviešu fonda ASV un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atbalstu. Albuma un izstādes prezentāciju atbalsta Zviedrijas vēstniecībā Latvijā.
Radio intervija ar albuma sastādītāju, filoloģijas doktoru Aigaru Lielbārdi |
 |
|
