 |
|
   |
Stokholmā, 3. decembrī 102 ar pus gadu vecumā mūžībā aizgājusi Valentīne Lasmane, dzimusi Jaunzeme. Viņa nāca pasaulē 1916. gada 16. maijā Kremenčukā, Ukrainā. 1921. gadā ģimene atgriezās tēva dzimtenē Latvijā, kur Valentīne studēja Latvijas Universitātē baltu filoloģiju, strādāja LETā, par skolotāju Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Valentīne ir viena no nedaudzajām sievietēm, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojās Latviešu Centrālās Padomes bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju. 1944. gadā 24. novembrī viņa pati izbrauc no Jūrkalnes un pēc 36 stundām izkāpj Gotlandes krastā. Dzīvodama Zviedrijā, Valentīne nekad nezaudēja saikni ar Latviju. 1970. gadā Latvijas apmeklējuma laikā abus ar vīru Albertu aizturēja čeka un 10 dienas pratināja. Kad 1983. gadā jau trešo reizi apcietināja vīra māsu Lidiju Lasmani-Doroņinu, Valentīne izvērsa skaļu starptautisku protestu, iesaistot cilvēktiesību organizācijas. Valentīnes Lasmanes darbība bēgļu laivu organizēšanā attēlota Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”. (Arvīda Griguļa romānā “Kad vēji un lieti sitas logā” viņas prototips, uz reālu notikumu fona izmantots tendenciozai ideoloģiskai klišejai). Pašas Valentīnes atmiņas lasāmas dzīvesstāstu grāmatā “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem” (Red. Baiba Bela, Rīga: LU FSI, 2010). Pēc 100 dzimšanas dienas nosvinēšanas līdz pat šim laikam Valentīne turpināja sadarbību ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju “Dzīvesstāsts”, gatavojot publikācijai savas garās dzīves atmiņu grāmatu. Dokumentus par piedzīvoto un pieredzēto pati sakopojusi 10 biezās mapēs, kurās atrodami gan dienu pieraksti, gan vēstules, publikācijas trimdas latviešu presē. Līdz pat pēdējam laikam rakstījusi recenzijas laikrakstam ”Brīvā Latvija”, tai skaitā, par Ulda Neiburga un Gundegas Grīnumas jaunākajām grāmatām. Dzīvojusi ar atvērtu sirdi, sekojot ideāliem, dzīves izšķirošos brīžos aizvien izvēloties kādu augstāku mērķi. Viņa ir viena no bezbailīgajiem, kas gatavi nesavtīgai rīcībai, spēj uzupurēties citu labā, – tāpat kā bēgļu laivu pārcēlāji Ēriks Tomsons (decembra beigās svinēs 100. dzimšanas dienu Latvijā), Pēteris Jansons (nosvinēja 95. dzimšanas dienu Gotlandē) – un pierāda tautas varonību. Viņu dzīvesstāsti ir pētnieku uzkrājums nākotnei. Māra Zirnīte |
 |
|
