Ja devi jūrnieka goda vārdu

Ēriks Tomsons dzimis 1918. gada 31. decembrī. Tēva dzimtā visi Tomsoni bijiuši kuģu būvētāji un jūrnieki. Tēvabrālis, tālbraucējs kapteinis, novēlējis arī krustdēlam saistīt savu dzīvi ar jūru. Tēvs gan ta pretojies, tomēr Ēriks izvēlējās jūrskolu un pabeidza to ar otrā mehāniķa diplomu. Vācu valodā rakstītā apliecība ilgu laiku viņam bija vienīgais dokuments, kas ļāva gan dabūt darbu Zviedrijā, gan salīgt uz angļu kuģiem.

Iesaistās Latvijas Centrālās padomes organizēto bēgļu laivu pārcēlājos. Astoņas reizes vada pāri jūrai uz Gotlandi ar bēgļu pārpildītās laivas, kamēr karš vēl nav beidzies. Pēc 1946. gadā vēlreiz brauc uz Latviju atjaunot slepenos radio sakarus ar Zviedriju. Tad arī čeka viņu notver, apcietina, un turpmākos 10 gadus viņa izturība tiek pārbaudīta Kolimā un Noriļskā.

Ēriks 31. decembrī svin 100. dzimšanas dienu, par spīti nāves briesmām, kas ne reizi vien apdraudēja uz jūras un pastāvīgi uzglūnēja lēģerī. Nekas no tā nenocietināja viņa labsirdīgo, ar humora izjūtu apveltīto raksturu. Ne reizi vien pats izaicinājis likteni, tagad ar savu personību viņš uztur dzīvesprieku un možu garu visiem tuviem un tāliem draugiem, paziņām un cienītājiem.

Par savu pirmo braucienu ar laivu no Mērsraga uz Gotlandi Ēriks atceras:

Vienīgās bailes bija, kad kurināja. Nakts bija tumša un klusa, neviena vilnīša, lēna jūra kā pasakā. Bet kā uzmet ogles, tā baigais uguns stabs gaisā. Visa jūra balta. Es saku tam kurinātājam: „Tu mēģini mest tā, ka neiet tas uguns tik traki. Zin, ka vācietis vai krievs ieraudzīs, nāks skatīties, kas tie tādi, kas tur ākstās!” Tā mēs ar bailēm braucām. Piebraucām pie Zviedrijas krasta, zviedri ierauga, ka nāk kuģis, tie ar Zviedrijas karogu vicinās, lai zina, ka Zviedrija. Mēs atkal ar Latvijas karogu pretī, ka mēs latvieši. Piebraucām krastā, tad nesa mums kafiju un kūkas. Zviedrietes pretī, visi tur arī bērni bija  – puika un meitene tādi mazi: 64 cilvēki mēs bijām uz tā kuģa.

Par Ēriku Tomsonu varat lasīt ari Valentīnes Lasmanes sakārtotajā 130 liecinieku atmiņu  grāmatā “Pāri Jūrai: 44./45.”

Turpiniet sekot publikācijām, ko “Dzīvesstāsts” gatavo par bezbailīgajiem, kuru dzīves skola ir nozīmīga katram no mums arī tagad, kad šķiet – viss jau sasniegts, ne par ko vairs nav jācīnās.

Novēlam Ērikam Tomsonam saņemt tikpat daudz prieka, cik viņš pratis dot citiem un piedzīvot laimes sajūtu savā neparastajā apaļajā gadskārtā!

1944/45 gada bēgļu laivas Gotlandes krastā

Ē. Tomsons ar Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta mazmeitu bēgļiem veltītā foto albuma atklāšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 2015.

Šajā vasarā pastaigā ar draugu