16. un 18. aprīlī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki aicināja uz zinātniskām pēcpusdienām Friča Forstmaņa foto izstādē “Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā” LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

Zinātniskās diskusijas tiek organizētas Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Otrdien, 16. aprīlī plkst. 16.00
“Veltījums simtgadniekam Ērikam Tomsonam, kurš cēla pāri jūrai 1944 – 1945”

Paverot Dzīvesstāstu arhīvu, nokļūstam daudzu apbrīnojamu dzīves gājumu varā. Tie ir tik spilgti un neparasti, kā iespējams vienīgi dzīvē, kas nav pakļauta izdomai. Viens no tādiem ir simtgadnieka Ērika Tomsona dzīvesstāsts, kurā ir gan riskantas izvēles, gan stingra stāja un tvēriens – vadot laivu vētrainā jūrā, gan, tikai uz īsu brīdi, pielāgošanās dzīvei ārzemēs, lai atkal uzņemtos risku un atgrieztos jau padomju okupētajā Latvijā. Daudziem latviešiem Zviedrijā viņš pazīstams kā glābējs, laivas vadītājs Ēriks, Ērickiņš. Viens no Latvijas Centrālās padomes organizētā pārcēlāju tīkla 1944.-45 gadā dalībniekiem, kas veda bez maksas un uz kuru varēja droši paļauties.

Piedzimis reizē ar Latvijas valsti, pagājušajos Ziemassvētkos viņš Valmierā nosvinēja savu simtgadi. Tikpat kustīgs un dzīves kūsājošs kā somu autora Jūnasa Jūnasona varonis. Tikpat dažādas vēsturiskas personas saticis un daudz piedzīvojis. Tikai Ēriks neizkāpa pa logu un nepazuda. Viņš ir tepat – mūsu vidū – braukā ar savu sunīti kvadriciklā pa Valmieru, rosās piemājas dārzā un labprāt joko. Tagad izbauda ģimenes tuvību, kas ilgus gadus Padomju Savienībā ieslodzījumā aiz polārā loka viņam bija liegta.

Arī Fricis Forstmanis savu unikālo latviešu trimdas dzīves foto hroniku Zviedrijā varēja veidot pēc tam, kad bija pārbraucis Baltijas jūru Ērika Tomsona vadītajā laivā.

Foto atskats

Ceturtdien, 18. aprīlī plkst. 16.00.
Debate: “Latviešu paaudzes Rietumos: vēsturē un tagadnē”, aicināti piedalīties dažādu trimdas paaudžu pārstāvji, kas tagad dzīvo un strādā Latvijā, kā arī pētnieki.

Diskusijā paredzēts apspriest paaudžu identitāti latviešu diasporās Rietumu pasaulē, hronoloģiski tverot laika periodu no 1945. gada līdz mūsdienām. Skaidrosim, kādā veidā formējas paaudzes jēdziens un kas nosaka piederības izjūtu paaudzei, vai kultūras atmiņa un paradumi var būt dzīvais saistauds, kas vēl pēc daudzu paaudžu maiņas uztur piederības apziņu mantotajām kultūras tradīcijām.

Diskusijas dalībnieki varēs dalīties jēdziena paaudze izpratnē no dažādiem aspektiem, iztirzājot kopīgo un atšķirīgo latviešu trimdai pēckara gados un izceļotājiem no Latvijas pēc 1991. gada, nozīmīgākos faktorus latviskuma uzturēšanā un nacionālo vērtību saglabāšanā, kā arī daudziem citiem jautājumiem.

Foto atskats