Stāstītājs bijis ļoti nozīmīgu vēsturisku notikumu līdzdalībnieks - viens no nedaudzajiem, kas uzņēmās latviešu pārvešanu uz Zviedriju. Stāsts par šiem notikumiem veido galveno dzīvesstāsta asi, tas ir aizraujošs un detalizēts, lai arī braucienu datumi vairs nav palikuši atmiņā. Stāstā atsedzas cilvēku raksturi, savstarpējās attiecības kritiskās dzīves situācijās, kā arī trimdas ikdienā.

1A/B Vācu armijai ienākot Rīgā, jūrnieki tiek evakuēti uz Ļeņingradu, autoram Tallinā izdodas bēgt. Vīlandē ielikts cietumā, bēg arī no turienes. Latvijā nokļūst karcerī, pret galvojumu atbrīvots. Turpina iet jūrasskolā, ar fiktīvām ārsta zīmēm izvairās no iesaukšanas vācu armijā, kamēr tomēr tiek iesaukts, dezertē. 1943. gada oktobrī kopā ar 8 puišiem caurā zvejnieku laivā nokļūst Gotlandē. Par šo braucienu un uzņemšanu Zviedrijā detalizētāks stāsts. Nodibinās kontakti, kuru rezultātā ierosināts braukt uz Latviju nodibināt sakarus un pārvest cilvēkus. Pieminētie pārvedēji - Leonīds Siliņš, Eduards Andersons, Andrejs Spāde ar brāli, Žanis Fonzovs. Visiem tolaik ap 20 gadu. Zviedru acīs - parasti zvejnieki, bet apmēram reizi divās nedēļās, neatkarīgi no laika apstākļiem, jādodas uz Latviju. Detalizēti stāstīts par atsevišķiem braucieniem, par dažādiem atgadījumiem, kas notikuši braucienu laikā. Par to, ka devis zviedru valdībai solījumu klusēt, tādēļ pat bērni līdz nesenam laikam neko nav zinājuši par tēva pagātni. Par iepazīšanos ar sievu, gotlandieti, un par dzīvi toreiz Gotlandē - epizode ar pārtikas kartiņām, darbu akmeņlauztuvēs, par dzeršanu. Epizode pēc kara beigām, kad zviedri izdod krieviem visas latviešu zvejnieku laivas - zviedri salabo, krievi sadauza. Par latviešu savstarpējām attiecībām trimdā - nesaticību, aizdomīgumu. "Es ir latviešiem teicis - ja jūs slikti uzvedīsieties, es jūs vedīšu atpakaļ uz Latviju." Par pretpadomju aktivitātēm, ko uz savu iniciatīvu 70.-80. gados veicis ar savu draugu un sievu.
2A Par likteni un izdzīvošanu ļoti grūtos dzīves brīžos. Epizode 1939.-40. gadā, kad autors, būdams jūrnieks, nokļūst Ļeņingradā, kur satiek mātes radus. Spilgtas epizodes veido stāsti par diviem apciemojumiem Latvijā (onkuļa komunista un slimās tantes) un tantes drauga stāsts par Somijas karu. Latvijā toreiz neviens netic stāstītāja pieredzei. Interviju noslēdz īsa saruna par dzīvi šodien.