NMV:  1572

Kolekcija:  Ventspils: 2002
Intervijas gads:  2002
Vecums intervijas laikā:  73

Dzimšanas gads:  1929
Dzimšanas valsts:  Latvija
Tautība/etniskā piederība:  latviete
Ticība:  luterāne
Izglītība:  Kuldīgas vidusskola
Nodarbošanās:  bibliotekāre

Tēmas:  deportācijas, Otrais pasaules karš, mājas, skola, suiti, folklora, bērnība, vecāki
Atslēgas vārdi:  sapņi, mājas "Ejuši", izbēgšana no izsūtījuma, dzīvesvietas maiņas, nostāsti, saru dzīšana, vecāku dzīve Sibīrijā, vīrs

Kopsavilkums:

Stāstu iesāk par bēgšanu no izvešanas, palika viena - pārējos ģimenes locekļus izveda. Dzīvojusi pie draudzenēm, līdz atgriezusies tēva mājās, no kurām vēlāk bija spiesta aiziet svaiņa dēļ. Atkāpe par māti un tēvu - viņu precības, sadzīve, mājas celtniecība. Atgriežas pie stāsta par bērnību un skolas gaitām. Vēlāk sākusi strādāt mežā, kur iepazinusies ar vīru. Abi pārcēlušies dzīvot uz Lietuvu. Atgriezās Latvijā pēc 9 gadiem. Šķiršanās no vīra - sāpes palīdzēja pārvarēt mazbērni un dziedāšana ansamblī "Suitu sievas". Atkāpe par dažādām folkloras tradīcijām. Atgriežas pie vēstījuma par kara laikiem - par krievu un vācu karavīriem, partizāniem. Turpinot kara tēmu, stāsta, ko mamma stāstīja par izvešanu un dzīvi Sibīrijā.


Satura pārstāsts:

1B [Teicēja iesāk dzīvesstāstu no brīža, kad viņas ģimene ir jau aizturēta un ķērēji meklē viņu.] Atbraucot no skolas, ieraudzījusi, ka mājās vairs neviena nav, tikai nošauts suns gulējis uz sliekšņa, gultā vēl redzami nospiedumi, plīts durtiņas vaļā. Pa nakti ieradies kaimiņu puisis un pateicis, lai bēg prom, ka viņu meklēs. Palīdzējis tikt līdz Kuldīgai, no kurienes tālāk devusies uz Īvandi pie draudzenes. Tur pavadījusi kādu laiku un devusies atpakaļ uz tēva mājām, kur apmeties dzīvot viņas svainis.
Pāriet pie stāstījuma par savu māti - par mātes dzīvi Petrogradā, par atgriešanos Latvijā, par precībām ar tēvu, par mājas celtniecību un iekārtošanu, par māju vārdu. Sāk stāstīt par savu bērnību un skolas gaitām. Teicēja bijusi ļoti vārga, un tēvs viņu vienmēr saucis par ņergu. Pēc pamatskolas beigšanas turpinājusi mācības skolā Kuldīgā.
Atgriežas pie stāsta par izvešanu. Atgriezusies no Īvandes mājās, kur dzīvoja svainis. Bijuši ļoti grūti sadzīves apstākļi - bijis bads, turklāt svainis viņai uzmācies, tāpēc bijusi spiesta mājas pamest vēlreiz. Devusies pie citas draudzenes uz Kuldīgu.
2A Sākusi strādāt meža darbus, kur iepazinusies ar savu vīru. Vīram, kad viņš beidza mācības Ogres tehnikumā, piedāvāja darbu Lietuvā. Pārcēlušies uz Lietuvu, kur pavadīja 9 gadus. Atgriezās 1960. g. Vīrs sācis strādāt mežniecībā, bet autore par bibliotekāri. Ar rūgtumu stāsta, ka vīrs 1979. g. aizbraucis uz Ameriku un pēc diviem gadiem atsūtījis šķiršanos prasību.
2B Šķiršanās smagumu palīdzēja pārvarēt mazbērnu klātbūtne un dziedāšana "Suitu sievās". Atkāpes no dzīvesstāsta par saru dzīšanas tradīciju, par spoku mājās, par to, kā viņai lāsts noņemts, par ļaunā gara izdzīšanu no mājas, par apraktu naudu kapos, par zīmīgiem sapņiem, par rozes noņemšanu.
Pāriet pie vēstījuma par vācu laikiem. Viņu mājā reizē atradušies gan dezertieri, gan vācieši, kas viņus ķēruši. Mēģināja izdabāt abām ieinteresētajām pusēm.
3A Vēlas pastāstīt savas mātes stāstu par izsūtīšanu uz Sibīriju. Ģimene aizturēta plkst. 5 no rīta. Viņiem ļauts paņemt visu nepieciešamo. Aizvesti uz Omsku, uz vietējo kolhozu. Tur iemācījušies zagt pārtiku, jo savādāk nebūtu iespējams izdzīvot. Par divām latviešu segām nopirkuši māju. Latviešu mājas atšķīrušās ar to, ka pie mājām bija puķes stādītas. Stāsta, ka vietējā bērnudārza audzinātāja vedusi bērnus rādīt, kādas izskatās latviešu mājas. Par to, ka atbrīvoti un drīkst braukt mājās, uzzinājuši tikai pēc ilgāka laika, jo neviens viņiem par to nav ziņojis.