Plašs un spilgts stāstījums, kas sākas ar I pasaules kara gadiem, kad autores māte izbēgusi uz Krieviju. Skolas gaitas starpkaru periodā. Strādā par dienestmeitu pie dažādiem saimniekiem, sāk mācības Latvijas konservatorijā. Ļoti interesants stāstījums par II pasaules kara laiku, vispirms par laiku, kad autore latviešu frontes teātra sastāvā izbraukājusi Krievijas fronti, pēc tam par autores piedzīvoto darba dienestā Vācijā. Intervijas beigu daļa veltīta autores raibajai darba dzīvei pēc konservatorijas beigšanas, sākot ar operas koristi, beidzot ar darbmācības skolotāju.

1A Autore dzimusi I pasaules kara laikā, kad viņas māte devusies bēgļu gaitās uz Krieviju. Īsi par pirmajiem dzīves gadiem Krievijā, Samarā, no kurienes 1918. gadā, juku laikā, atgriezušās Latvijā. Stāsta par vecāku iekārtošanos jaunajā dzīvē pēc kara – kā iebūvieši dzīvo Koknesē, māte un arī pati autore palīdz saimniekiem lauku darbos. Plašāk stāsta par savām skolas gaitām Vecbebros un Koknesē, par skolas dienas režīmu un savu aizraušanos ar rakstīšanu. Kad autore paaugās, vasarās strādāja kā dienesta meita pie saimniekiem – stāsta par dažādiem saimniekiem un saviem pienākumiem. Pēc skolas beigšanas sāka strādāt Rīgā dažādos darbos, ar laiku tika pieņemta vispirms mūzikas institūtā, pēc tam konservatorijā. Plašāk stāsta par šīm mācību iestādēm un kā sāka strādāt operā. Sākoties II pasaules karam un ienākot vāciešiem, autore sāk strādāt Latviešu tautas frontes teātrī, kas ar priekšnesumiem uzstājas visā Krievijas frontē. Kad fronte tuvojas Latvijai, teātris tiek likvidēts un autore tiek izvesta uz Vāciju. Plašāk stāsta par pieredzi vācu darba dienestā – piedzīvots bads, dažādas darba nometnes, strādājusi kā miglotāja, kas migloja vācu pilsētas, lai tās nebūtu redzamas Sabiedroto lidotājiem.

1B Turpina stāstīt par pienākumiem un dzīves apstākļiem darba dienestā. Epizode par neveiksmīgu bēgšanas mēģinājumu no darba nometnes. Pasliktinoties stāvoklim frontē, cilvēki tiek atbrīvoti no darba nometnes, autore dodas uz Berlīni, kur dzīvo viņas onkulis. Tur mēģināja iekārtoties darbā operā, tas neizdodas, tāpēc meklē iespējas atgriezties Latvijā, kas arī izdodas. Plašāk stāsta par laiku, kad kopā ar tautas frontes teātri ar priekšnesumiem braukāja pa fronti. Stāsta par vīru – apprecējušies 1940. gadā, vīrs tobrīd bija Sarkanajā armijā, taču vēlāk tika iesaukts vācu armijā. Stāsta par vectēvu, kurš bijis pārticis cilvēks, bet negribējis rentēt zemi no muižniekiem. Stāsta par konservatorijas slēgšanu kara sākumā.

2A Stāsta par dzintara apstrādi, plašāk par māti, kas nebijusi augsti izglītota, bet ar „augstu sirds kultūru”; par Norviļa kori. Pēc atgriešanās Latvijā pēc kara atkal satiek vīru, par kuru kara laikā neko nezināja, un atsāk studijas konservatorijā. Stāsta par darba gaitām pēc konservatorijas beigšanas – strādājusi operas korī, pēc tam par skolotāju Liepājā, Koknesē, Aizkrauklē.