Ksenija Zelmene, NMV 244

Ksenija Zelmene dzimusi I pasaules kara laikā, kad viņas māte devusies bēgļu gaitās uz Krieviju. Pirmos dzīves gadus pavadījusi Krievijā, Samarā, no kurienes 1918. gadā kopā ar māti atgriezušās Latvijā. Jau skolas laikā Ksenija vasarās strādāja kā dienesta meita pie saimniekiem, bet pēc skolas beigšanas sāka strādāt dažādos darbos Rīgā, kamēr tika pieņemta vispirms mūzikas institūtā, pēc tam konservatorijā. Sākoties II pasaules karam un ienākot vāciešiem, Ksenija sāka strādāt Latviešu tautas frontes teātrī, kas ar priekšnesumiem uzstājas visā Krievijas frontē. Kad fronte tuvojas Latvijai, teātris tika likvidēts un Ksenija izvesta uz Vāciju, kur bija spiesta strādāt darba dienestā. Kad, pasliktinoties stāvoklim frontē, cilvēki tika atbrīvoti no darba nometnes, Ksenija devās uz Berlīni, kur dzīvoja viņas onkulis. Pēc neveiksmīgiem darbā iekārtošanās mēģinājumiem, meklēja iespējas atgriezties Latvijā, kas arī izdevās. Pēc atgriešanās Latvijā atkal satika vīru, par kuru kara laikā neko nezināja, un atsāka studijas konservatorijā. Pēc konservatorijas beigšanas strādājusi operas korī, pēc tam par skolotāju Liepājā, Koknesē un Aizkrauklē.

1. fragmentā vēsta par Ksenijas mātes bēgļu gaitām I pasaules kara gados uz Krieviju un par atgriešanos Latvijā 1918. gadā. Tālāk stāstīts par dzīvi lauku saimniecībā, skolas gaitām un darbu pie dažādiem saimniekiem kā dienestmeitai, kam seko darba meklējumi Rīgā un mācības konservatorijā.

2. fragmentu veido interesants stāstījums par II pasaules kara laiku: vispirms par laiku, kad Ksenija latviešu frontes teātra sastāvā izbraukājusi Krievijas fronti, pēc tam par viņas piedzīvoto darba dienestā Vācijā.