Juris Kļaviņš, NMV 787

Juris Kļaviņš ir unikāls stāstītājs, humorists, jaunatnes audzinātājs, sportists, trijās armijā dienējis kara invalīds, rotkalis, dievturis.

Juris ir dzimis Krievijā, 1917. gadā, uzaudzis ļoti patriotiskā, nacionāli noskaņo¬tā ģimenē. Ģimenē tēvs, māsa, un vecāks brālis, ko padomju vara tiesāja un nošāva 1941. gadā Astrahaņā par pretpadomju darbību. Māte nomira, kad Jurim bija 13 gadu.

Juris izmācījās par mērnieku, tad par vingrošanas skolotāju. Visu mūžu ar lielu sirdsdedzi un prasmi strādājis ar jauniešiem vispirms Latvijā, tad Vācijā, beigās lielāko dzīves daļu Amerikā mācot rotkalšanu, latviskās vērtības un dzīvotprasmi Amerikas latviešu jauniešiem, “tādiem, kam patīk, kam acis spīd”.

Vēl skolas gados Juris piedalījās “Pērkonkrustiešu” akcijās. Tika iesaukts Latvijas armijā sapieros, kur sagaidīja krievu ienākšanu. Turpināja dienestu Sarkanā Armijā, izmuka, līdz kara sākumam slapstījās mežā, vācu laikā strādāja par skolotāju tehnikumā un sporta pārvaldē. 1943. gadā tika iesaukts leģionā, kura sastāvā izstaigāja Krieviju. 1944. gadā pēc cauršautas artērijas un gāzes gangrēnas viņam amputēja kāju virs ceļa. Sekoja ārstāšanās un savas vietas atrašana pasaulē kā invalīdam. Pēc kara bēgļu nometnēs Vācijā Juris izmācījās par rotkali, kas iezīmēja viņa turpmāko mūžu. Juris arī pievienojās latviskai reliģijai dievturiem un ir kalpojis par dievturu vadoni Amerikā. 2002. gadā Juris aizgāja mūžībā.

1. stāsta fragmentā spilgti aprakstīts atgadījums, ko piedzīvojis Jura tēvs cara laika Latvijā – konflikts starp vācu muižniekiem un vietējiem latviešu saimniekiem par draudzes mācītāja iecelšanu. Tas labi raksturo abu šo sociālo grupu attiecības 19. gadsimta beigu Latvijā.

2. fragmentā vēstīts par Jura bērnību un jaunību, kas norisinājās Latvijas brīvvalsts laikā. Spilgti parādīta bērnu dienās sākusies aizraušanās ar sportu, kas ieņēma svarīgu lomu jaunā Jura dzīvē visus skolas gadus. Fragmentā atspoguļoti daudz interesantu un humoristisku atgadījumi, kas saistīti ar šo aizraušanos un mācībām tehnikumā. Tāpat fragments vēsta par augšana patriotiskā ģimenē un sarežģīto izšķiršanos par amata apgūšanu. Rodas dzīvs iespaids par brīvvalsts laika jauniešu dzīvi un interesēm.

3. fragments vēsta par Jura darbību Pērkoņkrusta organizācijā (latviešu politiska organizācija, kas pauda radikāli nacionālistiskus uzskatus). Spilgti attēlotas dažādas dēkas, kas saistītas ar šo darbību, tai skaitā, apcietināšana par pirmsvēlēšanu plakātu līmēšanu. Gūstams iespaids par brīvvalsts laika politisko dzīvi, noskaņojumiem sabiedrībā un policejisko spēku darbību.. Lasāms arī Jura vērtējums par šo organizāciju, tās principiem un darbību.

4. fragmentā Juris stāsta par savām dienesta gaitām, kas sākās Latvijas laikā, bet turpinājās krievu okupācijas laikā 1940. gadā. Īsi raksturots Latvijas armijas noskaņojums, ar kādu tā uzņēma krievu ienākšanu. Tāpat fragmentā atspoguļoti Jura dienesta pienākumi un dažādas, bieži vien bīstamas, dēkas, ko viņam nākas piedzīvot. Bīstamākā no tām ir bēgšana no armijas kopā ar dienesta biedru. Bēgšana ir sekmīga un tai sekoja slēpšanās mežā, kamēr tika sagaidīta krievu aiziešana un vācu armijas ienākšana. Spilgti iezīmējas vietējo iedzīvotāju militārā organizēšanās un attiecības ar vāciešiem. Fragmenta beigās parādīta Jura atgriešanās Rīgā pie tēva, kurš domāja, ka dēls ir miris.

5. fragmentā iekļauti sevišķi zīmīgu jeb dramatisku notikumu apraksti no Jura leģiona gaitām (iesaukšana leģionā un kājas zaudēšana), kas parāda autora vērtējumu par vispārējo situāciju un par savu dzīves pieeju.