Gunārs Meierovics, NMV 866

Gunārs Meierovics dzimis 1920. gadā Latvijas 1. ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica ģimenē. Viņa tēvs miris 1925. gadā, kopš tā laika Gunāru audzināja māte, kurai atbalstu sniedza ģimenes draugi, arī Gunāra krusttēvs Kārlis Ulmanis.

Gunārs ir studējis tautsaimniecību un inženierzinātnes Latvijas un Baltijas universitātēs. Otrajā pasaules karā viņš tika iesaukts latviešu leģionā, vēlāk pēc bēgļu gaitām Vācijā izceļoja uz ASV, kur strādāja ASV Aizsardzības ministrijā. Aktīvi darbojās Amerikas latviešu apvienībā. 1961. gadā bija viens no galvenajiem aktīvistiem Apvienoto baltiešu komitejas izveidē ASV. Tāpat ilgstoši vadīja Pasaules brīvo latviešu apvienību.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvi iesaistījās Latvijas politikā. 1993. gadā no "Latvijas ceļa" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā, izvirzīts par Valsts prezidenta kandidātu. 1993.-1994. gadā ieņēma Baltijas valstu un ziemeļvalstu valsts ministra posteni Ārlietu ministrijā.

1995. gada novembrī Meierovicam tika piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Gunārs Meierovics aizgāja mūžībā 2007. gadā.

Šajā fragmentā tiek raksturots Latvijas brīvvalsts laiks. Tiek stāstīts par to, kā Kārlis Ulmanis kļuva par Gunāra krusttēvu, par Gunāra ģimenes dzīvi pēc tēva nāves un Gunāra sabiedrisko dzīvi. Sniegtas arī sadzīviskas ainas par Ulmaņa laika Latvijas Ārlietu ministra Vilhelma Muntera ģimenes dzīvi, kas norisinājās kaimiņos Gunāra ģimenei.