Izabella Osīte, NMV 856

Izabella Osīte dzimusi 1915. gadā Krievijā, kur viņas vecāki bija devušies bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā. Latvijā ģimene atgriezās 1920. gadā un apmetās uz dzīvi Rīgā. 1923. gadā Izabellas tēvs pameta ģimeni ar 4 bērniem, lai dotos meklēt laimi ārzemēs.

Jaunībā Izabella nopietni mācījās Beatrises Vīgneres deju studijā, tāpat viņa pabeidza ģimnāziju un iestājās Angļu institūtā. Tomēr mācības viņa nepabeidza, jo 1938. gadā, 22 gadu vecumā, viņa nolēma doties uz Spāniju pie sava līgavaiņa – žurnālista, kas Latvijā strādāja „Jaunākajām Ziņām un bija nosūtīts uz Spāniju. Ar grūtībām nelegāli šķērsojusi Francijas – Spānijas robežu, Izabella arī satika savu līgavaini. 1929. gadā viņi apprecējās un, sākoties karam, Izabella vairs nevarēja atgriezties Latvijā. 1957. gadā ģimene, kurā jau bija piedzimuši 4 bērni, pārcēlās uz ASV. Vēlāk Izabella izšķīrās no vīra un 1971. gadā apprecējās otrreiz. Padomju laikā Izabella vairākkārt apciemoja Latviju, kā arī aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē Amerikā.

Šajā fragmentā Izabella stāsta par savu jaunību, kuras svarīgākais notikums bija lēmums pamest Latviju un doties uz Spāniju. Fragmentā spilgti attēlots, kādas pūles prasīja pārkļūšana Spānijas robežai, lai satiktu savu līgavaini.