Sergejs Ozoliņš, NMV 454

Sergejs Ozoliņš ir dzimis 1914. gadā Tallinā, kur viņa tēvs bija kapteinis cara armijā. Latvijai iegūstot neatkarību, ģimene atgriežas. Tēvs 1922. gadā mirst, māte strādā vienkāršus darbus un viena audzina trīs bērnus. Sergejs dažas vasaras pavada vasaras nometnēs, vēlāk vasarās strādā. Pabeidz ģimnāziju un uzsāk studijas Latvijas Universitātē inženierzinātņu fakultātē, iestājas studentu biedrībā. Paralēli studijām strādā Valsts papīru spiestuvē kā vienkāršs strādnieks un samērā ātri virzās augšup pa karjeras kāpnēm. 1939. gadā iesaukts karadienestā, padomju okupācijas gadā strādājis dažādus darbus, vācu okupācijas laikā ir valsts tirdzniecības uzņēmumā Ventspilī par vicedirektoru. 1944. gadā kopā ar ģimeni pārbrauc uz Zviedriju. Trimdā darba gaitas uzsāk kā rūpnīcas strādnieks, vēlāk strādā būvkonstrukciju birojā. Ir bijis aktīvs latviešu sabiedrībā.

Izvēlētais stāsta fragments spilgti un detalizēti raksturo īsu periodu Latvijas vēsturē – 1940./41. gada notikumus no viena cilvēka skatupunkta. Fragmentu iesāk epizode ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā, seko stāsts par darba maiņām un izjūtām padomju varas gadā, un noslēdz epizode, kurā aprakstīta armijas aiziešana un īsais brīdis līdz vācu karaspēks ieradās Rīgā.