Gaida Skudre, NMV 1019

Gaida Skudre dzimusi 1931. gadā Rīgā. Viņas tēvs strādāja kā tiesnesis, bet viņam piederēja arī lauku saimniecība, kurās ģimene pavadīja vasaras. 1940. gadā līdz ar krievu ienākšanu tēvs tika atlaists no darba un pārcēlās uz laukiem. Māte ar abām meitām palika Rīgā, lai meitenes varētu pabeigt mācību gadu. Dažas dienas pirms 1941. gada 14. jūnija arī viņas pārvācās uz laukiem. 14. jūnijā ģimene bija meklēta Rīgas dzīvoklī, tāpēc tika pieņemts lēmums slēpties mežā. Tomēr 17. jūnijā māte ar bērniem tika apcietināta un tēvs labprātīgi padevās. Tālāk sekoja mātes un bērnu ceļš uz Sibīriju. Tēvs tika nošķirts stacijā un vairāk nekad ģimene viņu neredzēja.

Sibīrijā ģimene vispirms tika nometināta kādā kolhozā, bet 1943. gadā tika aizvesta tālāk uz zvejnieku ciematu pie Jeņisejas. Vēlāk Rita saslima un ilgu laiku pavadīja rajona centra slimnīcā, kur pēc tam palika uz dzīvi paziņu ģimenē. Tādejādi viņai bija iespēja izglītoties – vispirms vakarskolā, pēc tam par grāmatveža palīdz Noriļskas kombinātā. Gaida vēlējās izrauties no perifērijas, tāpēc iestājās Krasnojarskas tehnikas institūtā. Pēc tā pabeigšanas, viņa nelegāli atgriezās Latvijā. Te viņa 30 gadus nostrādāja mežierīcības kantorī.

1. fragmentā stāstīts par to, kā Gaidas māte un tēvs vēlējās izvairīties no izsūtīšanas, slēpjoties mežā.

2. fragmentā stāstīts par dzīvi un skološanos izsūtījumā Sibīrijā.