Imants Vītols, NMV 2145

Imants Vītols dzimis 1925. gadā Pļaviņās 5 bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija piedalījis Krievijas pilsoņu karos, kā invalīds atgriezies Latvijā un strādāja gadījumu darbus. Tēvs gribēja, lai bērni iegūst izglītību, tāpēc par spīti grūtībām, ko radīja skolas nauda un 5 bērnu uzturēšana, Imants pēc pamatskolas beigšanas 1939. gadā iestājās Pļaviņu ģimnāzijā, kur turpināja mācīties arī II pasaules kara laikā. Jau pamatskolas laikā viņš vasarās gāja ganos un strādāja pie saimniekiem, lai pelnītu naudu; vēlāk palīdzēja tēvam dažādos darbos un pēdējos skolas strādāt kā plostnieks.

1944. gadā, kad Latvijai tuvojās padomju armija, Imants tika iesaukts vācu darba dienestā, kura sastāvā vispirms strādāja Iecavā pie tranšeju rakšanas, vēlāk tika izvests uz Vāciju, Gotenhāfenu. Tur tika piedzīvota sastapšanās ar latviešu leģiona 15. divīziju un kauja ar Sarkano armiju. Pēc tam Imants dezertēja un mēģināja atgriezties Latvijā. Nokļuva līdz Varšavai, bet tur tika mobilizēts Sarkanajā armijā, kuras sastāvā piedalījās Berlīnes ieņemšanā.

Imanta dienests Sarkanajā armijā turpinājās līdz 1948. gadam, pēc tam viņš atgriezās Latvijā, pabeidza Fizkultūras institūtu un visu mūžu strādāja kā treneris.

Izvēlētais fragments vēsta par Imanta skolas gaitām un dzīvi krievu un vācu okupācijas laikā; par darba dienestu un tā pamešanu, kas eventuāli noveda pie mobilizācijas Sarkanās armijas rindās un piedalīšanās cīņā par Berlīni.