Otto Irbe, NMV 327

Otto Irbe dzimis 1916. gadā Birzgales pagastā. Neskatoties uz to, ka Otto Irbes tēvs Jānis Irbe bija vienīgais dēls ģimenē, viņš Pirmajā pasaules karā tika iesaukts armijā un māte Alma Irbe (dzimusi Zieberga) palika viena ar dēlu Otto. Tas bijis grūts laiks. Otto savas bērnu un skolas dienas pavadījis Birzgales pagasta "Torban - Ziebergiem" mājās.

1938. gadā, kad Otto Irbem palika 18 gadu, viņu iesauca obligātā dienestā auto  tanku pulkā (vēlāk brigādē), demobilizējās 1939. gada rudenī. Tanī pašā gadā Otto sāk strādāt Ķeguma hidroelektrostacijas būvdarbos, ko veic zviedru firma „Sentab”. Tur labi maksā un var iegādāties kārtīgas virsdrēbes, apavus un citus piederumus.

Ap 1940.gadu vectēvs Otto Irbem uzdāvina māju ar 22 ha zemes bez jebkādiem parādiem un citiem apgrūtinājumiem. Tas Otto paver pilnīgu rīcības brīvību un viņš gatavojas jaunai, sparīgai dzīvei. Ieķīlājot obligāciju par savu īpašumu, toreizējā Lauksaimniecības bankā varēja saņemt īstermiņa aizdevumu un par to naudu Otto plāno pirkt smago mašinu „Ford - Vairog”, kura, veicot kravas pārvadājumus, varēja nest ienākumus. Taču drīz nāk ziņa no austrumiem, ka 17. jūnijā pār valsts robežu pārnācis PSRS karaspēks, okupējot Latvijas teritoriju. Steidzīga un neprātīga sākās cita veida dzīve, par kuru stāstīts izvēlētajā fragmentā. Padomju okupācijas laikā Otto Irbe kā milicis strādāja Jumpravā, pēc tam Skrīveros. Savā darbā vienmēr centās ievērot "humānu, kulturālu un pieklājīgu attieksmi pret cilvēkiem", vairākos gadījumos palīdzēja iespējamiem padomju varas upuriem. Spilgti parādās padomju milicijas darbinieka dilemma starp savu pienākumu un sirdapziņu.

Pēc vāciešu ienākšanas Otto Irbe iestājās leģionā, pēc kara bija mežabrālis.

Otto Irbe miris 1998.