Noslēdzies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības tīkla projekts
Education through Oral History Fieldwork (Izglītošanās caur  mutvārdu vēstures ekspedīcijām): 2009-2012

Projekta gaitā – gan tiekoties ar dzīvesstāstu, biogrāfiju pētniekiem konferencēs un semināros, gan rīkojot dzīvesstāstu intervēšanas ekspedīcijas Latvijā, Zviedrijā, Gotlandē un Norvēģijā, sagatavota pieaugušo izglītošanas programma. Tā piedāvā apgūt iemaņas, kā uzrunāt cilvēku dzīvesstāsta intervijai un kā vadīt interviju tā, lai ar to būtu apmierināts kā stāstītājs, tā klausītājs.

Skatīt arī informāciju par  muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projekta gaitā sagatavoto izstādi Bēgļu ceļi - stāsti un priekšmeti, kas tagad no Latvijas Universitātes Vēstures muzeja pārceļo uz Tukumu, kur no 17. oktobra būs apskatāma Tukuma muzejā.

Ļoti atzinīgi jāvērtē treniņsemināra klausītājas Laimdotas Podzes paveiktais. Pēc apmācības dzīvesstāstu intervēšanā Laimdota Podze Kurzemes rajona politiski represēto klubā izveidoja kluba dalībnieku atmiņu stāstu publikāciju internetā - Atmiņu vijums. Informāciju par krājuma Atmiņu vijums dalībnieku tikšanos ar asociācijas Dzīvesstāsts priekšsēdētāju Māru Zirnīti, skatīt šeit.

Projekts noslēdzās Rīgā, kur starptautiskajā konferencē Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību tikās visi sadarbības partneri. Tika novērtēts sasniegtais un iezīmētas nākamās sadarbības programmas.

^{Dzīvesstāstu ekspedīcijas talcinieki - Zviedrijas latvieši Gotlandē intervē piekrastes vecākos iedzīvotājus, kuru atmiņās vēl saglabājusšās bēgļu laivas Otrā pasaules kara beigās.}

No dzīvesstāstu interviju un ekspedīciju pieredzes Nacionālās mutvārdu vēstures pētījumā

Dzīvesstāstu intervijas nav uzlūkojamas par jautājumu un atbilžu apmaiņu, tās var salīdzināt ar attiecībām, kas veidojas starp cilvēkiem kopīgā piedzīvojumā. Kā intervijās, tā ekspedīcijās ir svarīgi apzināties vairākas fāzes: vispirms, robeža, kas jāpārvar, lai  iekļūtu  otra  citādajā dzīves telpā; tad iedzīvošanās, kad svešais kļūst par savējo un pēdējā, distancēšanās fāze – atvadīšanās pēc kopīgi piedzīvotas jaunas pieredzes.

Jo spilgti to var vērot ekspedīcijās, kad pētnieks tiek norūdīts, vispirms, pārvarot vietas pretestību, iedzīvojoties atšķirīgos dzīvesstāstos, lai no tiem izietu ar citu saprašanu.  Dialogi kā ekspedīcijas neatņemam sastāvdaļa, vispirms jāveido ar vietējiem ekspertiem, kas palīdz iedzīvoties svešajā vietā, pēc tam ar sarunu partneri intervijā, vēlāk ar pētnieku grupas dalībniekiem, rezumējot gūtos iespaidus dienas noslēgumā un atskaites sarīkojums kā dialogs, atvadoties no vietas, kurā  piedzīvota cilvēku atklātība un atklāsmes.

Izpratne  par dzīvesstāstu intervijām - intervēšanu nostiprina ne tikai prasmi klausīties un iejusties otra stāstā – tā attīsta toleranci, cieņu pret otra citādo izpratni, pieeju dzīvei, uzskatiem. Tas ir guvums ar plašāku nozīmi arī intervētāja personības tapšanā.

Paraugs, kā no intervijā iegūtā materiāla veidot audio vizuālu kompozīciju - Aizslēgtais krasts

Visi, kas vēlas piedalīties mutvārdu vēstures pētnieku rīkotajos treniņsemināros, laipni lūgti pieteikties, rakstot uz e-pastu: mara.zirnite@gmail.com