Velta Bērziņa, NMV 124

Velta Bērziņa dzimusi 1912. gadā Rīgā, taču Pirmā pasaules kara laikā viņas ģimene pārcēlās uz Pleskavu, kur tika evakuēta viņas tēva darba vieta. Pēc īslaicīgas dzīvošanas Staraja Rusā un Pēterburgā, Veltas ģimene 1917. gadā atgriezās Rīgā, kur piedzīvoja brīvības cīņu periodu.

Pēc Latvijas neatkarības nodibināšanas un brīvības cīņām dzīve iegāja normālās sliedēs. Velta bērnību pavadīja Rīgā un Jūrmalā. Pēc skolas gaitām Rīgas 1. pamatskolā, Velta iestājās Latvijas Universitātē Arhitektūras fakultātē. Studijas gan netika pabeigtas, jo Velta apprecējās un viņai piedzima 2 bērni. 1940. gadā, kad nomira Veltas vecmāmiņa, viņa ar ģimeni pārcēlās uz vecvecāku māju Škibes pagastā, kur tika sagaidīta krievu ienākšana un pārlaista arī vācu okupācija. 1944. gadā, kad krievi otro reizi tuvojās Latvijai, Velta ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Tomēr pēc kara Veltas dzīve turpinājās padomju Latvijā.

1. fragments vēsta par Pirmā pasaules kara laiku, kad Veltas tēva darba vieta tika evakuēta uz Pleskavu, uz kurieni devās arī 3 gadus vecā Velta ar māti. Īsi aprakstīti dzīvošanas apstākļi Pleskavā.

2. fragments vēsta par laiku, kad Veltas ģimene atgriezās Latvijā pēc evakuācijas uz Krieviju. Pēc atgriešanās tika piedzīvota krievu ienākšana Rīgā un pēc tam arī cīņas ar Bermontu. Velta kā bērns atceras bumbošanas un grūtos dzīves apstākļus, kādi šai laikā valdīja Latvijā.

3. fragmentā spilgti aprakstīta pēckara Jūrmala, kur Velta pavadīja savas bērnības vasaras. Tiek stāstīts par Jūrmalas pārveidošanos, par tā laika sabiedrisko dzīvi un arī modi, ko tur labi varēja novērot. Tāpat īsi ieskicēta pēckara vilcienu satiksmes atjaunošana.

4. fragmentā īsi vēstīts par pēckara Rīgu un par ekonomiskajiem apstākļiem, kādi valdīja Latvijas brīvvalsts laikā.

5. fragmentsvēsta par Veltas vecvecāku saimniecību Šķibes pagastā pie Dobeles. Īsi raksturota saimnieciskā situācija un tradīcijas Zemgalē brīvvalsts laikā, pēc tam tiek stāstīts par izmaiņām, ko lauku saimniecībās nesa krievu okupācija 1940. gadā, kad Velta ar ģimeni pārceļas uz dzīvi mirušo vecvecāku mājā un ir spiesta uzturēt saimniecību. Fragments noslēdzas ar Veltas ģimenes došanos bēgļu gaitās uz Kurzemi.